Ar mērķi uzzināt, kā PII tiek galā ar saimnieciskajām problēmām, vairākus pašvaldības bērnudārzus šonedēļ apmeklēja Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs un Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Sarmīte Krasta.
Ar mērķi uzzināt, kā pirmsskolas izglītības iestādes (PII) tiek galā ar saimnieciskajām problēmām, vairākus pašvaldības bērnudārzus šonedēļ apmeklēja Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs un Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Sarmīte Krasta.
Trešdien amatpersonas devās uz pirmsskolas izglītības iestādi “Lācītis”, Jelgavas Sākumskolu, kurā ir bērnudārza grupas, un bērnu attīstības centru “Rotaļa”. Amatpersonas iepazinās ar telpu remontdarbu gaitu, izvērtēja padarīto un vēl darāmo.
G.Kurlovičs “Ziņām” sacīja, ka šādas vizītes uzskatāmi parāda dažādus apsaimniekošanas modeļus. “Jāsecina, ka ar vieniem un tiem pašiem līdzekļiem dažādās pirmsskolas izglītības iestādēs saimniekošanas rezultāti ir atšķirīgi, tāpēc nākotnē jādomā, kā veiksmīgākos risinājumus varētu izmantot arī pārējie bērnudārzi,” norāda izpilddirektors, par piemēru nosaucot Sākumskolu, kur, izmantojot sava budžeta un sponsoru līdzekļus, nomainīti 80 procenti logu. Lai gan izdevumi bijuši lieli, sakārtoti arī citi saimnieciskie jautājumi.
Katram bērnudārzam ir savas steidzami risināmas problēmas, ar kurām pašvaldības pārstāvjiem vizītes laikā bija iespēja iepazīties, lai pēc tam noteiktu prioritātes.
Šogad visās pirmsskolas izglītības iestādēs tika pabeigta ugunsdrošības signalizācijas ierīkošana un daudzviet turpinās logu nomaiņa, kas ir svarīgākais pašlaik.
PII “Lācītis” logi nomainīti visām grupu telpām. Šogad paredzēts arī remontēt piebraucamo ceļu no Lielās ielas puses. Savukārt “Rotaļas” vadībai raizes sagādā novecojušās apkures sistēmas un ūdensapgādes caurules, kā arī lielie logi grupu guļamtelpās un sporta zālē.
Sākumskolas bērnudārza grupiņām būtu vajadzīga lapene, jo tādas dārziņam nav. Līdzekļi lapeņu sakārtošanai vajadzīgi arī citos bērnudārzos, kur nojumes cietušas no šā gada vētras un ilgajiem kalpošanas gadiem, tomēr, kā secina pašvaldības amatpersonas, bērnu drošību tās neapdraud.
Sarunā ar “Ziņām” G.Kurlovičs pauda gandarījumu, ka atšķirībā no citām pilsētām Jelgavā savulaik izdevies saglabāt visu pašvaldības bērnudārzu tīklu, izņemot deviņdesmito gadu sākumā dažādiem resoriem piederošās pirmsskolas izglītības iestādes. Jelgavas pašvaldībai ir astoņi bērnudārzi. Tikpat PII ir privātajā sektorā.
“Pirmsskolas vecuma bērnu ir par diviem procentiem mazāk nekā 1993. gadā. Bet, salīdzinot ar to laiku, kad dārziņi bija nepieciešami 25 procentiem bērnu, pašlaik pieprasījums pēc bērnudārziem ir liels – tos apmeklē 75 – 80 procentu pirmsskolas vecuma bērnu. Tas nozīmē, ka vecāki grib strādāt. Līdz ar to trūkst vietu bērnudārzos. Problemātiska situācija ir, piemēram, Rīgā. Mūsu pilsētā, pateicoties privāto uzņēmēju partnerībai, tādu problēmu nav. Lai pilnībā nodrošinātu pieprasījumu, pilsētai būtu nepieciešams vēl viens bērnudārzs. Pašvaldība šo problēmu plāno atrisināt gada laikā. Diemžēl saistībā ar izmaiņām likumdošanā aizkavējies jautājums par ēkas Jāņa ielā nodošanu privatizācijai. Tur plānots izveidot privāto izglītības iestādi. Izmaiņas likumā traucē realizēt daudzas jaunas iespējas. Bet process tā vai citādi tomēr notiks,” sola G.Kurlovičs, kā vēl vienu iespēju minot pašreizējo bērnudārzu paplašināšanu, palielinot tajos grupu skaitu: “Ir daudz iespēju izmantot tā saucamās saimniecības bloka ēkas, kuras ar laiku būs jārekonstruē. Tajās var izveidot papildu grupas vai ierīkot sporta zāles.”
Izpilddirektors noraida iespēju privatizācijai nodot pašlaik pašvaldībai piederošās pirmsskolas izglītības iestādes: “Pilsētā noteikti jāpaliek pašvaldības bērnudārziem. Tie astoņi bija, ir un būs pašvaldības, nodrošinot līdzsvaru un novēršot tādas situācijas iespējamību, kad vienā brīdī pilsēta paliek bez pirmsskolas izglītības iestādēm. Mēs nevaram garantēt, ka uzņēmējs privātā bērnudārza vietā nerealizēs citas biznesa ieceres. Agrāk to varēja regulēt ar konkursa palīdzību, bet tagad šī iespēja ir atņemta. Mēs nevaram piespiest privatizēto ēku izmantot pašvaldībai vēlamā jomā. Lai gan ir skaidrs – privāto bērnudārzu tīkls turpinās attīstīties. Modelis, kad pašvaldība dotē katru pilsētas bērnu, attaisnojies un privātuzņēmējiem ir izdevīgs.”
“Ziņas” jau informēja, ka aizkavējušies remontdarbi ēkā Ganību 66, kas nodota privatizācijai ar mērķi izveidot privāto izglītības iestādi.
