Latvijas Republikas Saeimā iesniegtajā likumā «Par pašvaldībām» grozījumu projektā ierosināts turpmāk neveidot revīzijas komisijas no pašvaldībā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjiem, bet radīt jaunu revīzijas un kontroles sistēmu.
Latvijas Republikas Saeimā iesniegtajā likumā «Par pašvaldībām» grozījumu projektā ierosināts turpmāk neveidot revīzijas komisijas no pašvaldībā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjiem, bet radīt jaunu revīzijas un kontroles sistēmu pēc plašākai sabiedrībai pagaidām nezināmiem principiem. Par augstajos varas gaiteņos sagatavoto likuma grozījumu ekonomisko un politisko lietderību grūti spriest, jo kārtējo reizi tie izstrādāti slepeni, bez sabiedrības informēšanas par notiekošo un pašvaldību revīzijas komisiju līdzdalības.
Mainot likumus revīzijas un kontroles jomā, šajā procesā tieši ieinteresēto institūciju piedalīšanās likumdošanas procesā ir obligāta. Ja šī vienkāršā patiesība tiek ignorēta, rodas iespaids, ka pat LR Satversmi likumdevēji nav rūpīgi izlasījuši.
Var piekrist likumdevēju viedoklim par revīzijas komisiju darba pilnveidošanu. Arī revīzijas komisijas ir par valsts kontroles lomas palielināšanu metodiskās vadības organizēšanā, vienlaicīgi nostiprinot savu patstāvību.
Jelgavas Domes Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar darba plānu. Dome tiek regulāri informēta par saimnieciski finansiālās darbības evīziju rezultātiem. Pamatojoties uz Revīzijas komisijas iesniegtajiem lēmumu projektiem, Dome 1998. gadā pieņēma 10 lēmumu, 1999. gadā – 14 lēmumu, 2000. gada 9 mēnešos – 6 lēmumus.
Jāatzīmē, ka ne vienmēr uz iesniegto lēmumu projektu pamata Dome pieņēmusi adekvātus lēmumus. Īpaši atzīmējama ir tās mazspēja, kad runa ir par Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumu (STU).
Revīzijas komisija vairākkārt ziņojusi Domes sēdēs par likumpārkāpumiem STU. Šie jautājumi plaši atspoguļoti arī vietējā presē, bet viss palicis bez jūtamām izmaiņām. Vērā ņemami pasākumi STU saimnieciski finansiālās darbības uzlabošanai nav organizēti.
Izdarot STU ražošanas izmaksu pārbaudi, konstatēts, ka par salīdzinoši lielām summām norakstītas materiālās vērtības, neuzrādot objektus, kur tie izlietoti. Tāpat ir atklāti nepamatoti prēmiju, piemaksu un pamatalgas izmaksu gadījumi. No sacītā izriet, ka ražošanas izmaksas tiek nepamatoti palielinātas.
Ja ņem vērā faktu, ka ražošanas izmaksu uzskaites kvalitāte ir visai nosacīta, neiztur kritiku Valsts kontroles (VK) kolēģijas 2000. gada 26. aprīļa lēmums, kurā norādīts, ka Jelgavas Domes apstiprinātie siltumenerģijas tarifi nesedz faktisko pašizmaksu, tāpēc siltumenerģija realizēta ar zaudējumiem. Pirms attiecīgā lēmuma sagatavošanas VK rīcībā, protams, varēja nonākt daudzmaz patiesa informācija par STU ražošanas izmaksu faktisko apmēru un saražotās siltumenerģijas daudzumu. Tomēr, zinot darba organizācijas un uzskaites patieso stāvokli, nu jau maksātnespējīgā uzņēmumā šāda iespējamība ir maz ticama. Tā vien liekas, ka šādas informācijas nav nevienam, pārraudzības padomi ieskaitot. Tā pašaizliedzīgi rūpējusies par STU vadītāju neaizskaramību līdz pat uzņēmuma maksātnespējas izsludināšanai.
Lasot zvērināto revidentu atzinumus par uzņēmuma gada pārskatiem, rodas iespaids, ka šo pārskatu kvalitāte visos gadījumos atbilst vispārpieņemtajām normām un, tos sastādot, pieļautas tikai nenozīmīgas neprecizitātes. Tomēr revīziju prakse liecina par pretējo. Pārbaudot uzņēmuma gada pārskatus, Revīzijas komisija ir atklājusi, ka, lai arī auditoru vērtējums ir pozitīvs, šie pārskati ne vienmēr izstrādāti pietiekami kvalitatīvi. Ir gadījumi, kad ieraksti grāmatvedības bilancēs neatbilst grāmatvedības reģistru datiem, tiek pieļautas būtiskas atkāpes no normatīvajiem aktiem peļņas aprēķinos, trūkst konsekvences debitoru un kreditoru uzkaitē un dažkārt veidojas liela neatbilstība uzņēmumu savstarpējos norēķinos.
Kāda Jelgavas uzņēmuma grāmatvede Domei 1999. gadā pārskaitīto uzņēmuma peļņas daļu bilancē 2000. gada 1. janvārī parāda debitoros. Nevienam no pārbaudītājiem, auditorus ieskaitot, nav ienācis prātā aizrādīt par šāda «novatorisma» nepieļaujamību.
Revīzijas komisija kontrolē Domes lēmumu izpildi. Pēc privatizācijā nodoto objektu izpirkuma gaitas pārbaudes Dome 2000. gada 25. maijā akceptē Revīzijas komisijas izstrādāto lēmumprojektu, kurā paredzēts divus Domes vadošos darbiniekus par dienesta pienākumu neapmierinošu pildīšanu sodīt disciplināri.
Pārbaudot Domes gada pārskatu, Revīzijas komisija noskaidrojusi, ka īpašuma izpircēju parādi grāmatvedības bilancē nav parādīti debitoros. Lai to novērstu, Dome uzdod Ekonomikas un finansu departamentam iekārtot grāmatvedības uzkaiti katram privatizācijā nodotam objektam, tādējādi nodrošinot regulāru noslēgto līgumu un saskaņoto maksājumu grafiku izpildes kontroli.
Kāda būs Domes un Revīzijas komisijas turpmākā sadarbība pēc pašvaldību vēlēšanām, rādīs nākotne. Līdzšinējā pieredze lielu optimismu nerada. Atsevišķu ietekmīgu pašvaldības darbinieku darba stils un uzskati par Revīzijas komisijas vietu un lomu pašvaldības administratīvajā sistēmā acīmredzot tik drīz nemainīsies. Tas nozīmē, ka Revīzijas komisijai ar mērķtiecīgu un neatlaidīgu darbu vajadzēs panākt, lai tās viedokli ne vien uzklausītu, bet arī respektētu.
Neatkarīgai pašvaldības revīzijas komisijai jāturpina pastāvēt. Risinot jautājumu par komisijas darba uzlabošanu, ļoti svarīgi ir noteikt tās locekļu kompetences kritērijus.
