Starptautiskā Olimpiskā komiteja pēc divdesmit viena gada pārtraukuma tikusi pie jauna prezidenta. Par ilggadējā komitejas vadoņa Huana Antonio Samaranča amata pēcteci kļuvis beļģis Žaks Roge.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pēc divdesmit viena gada pārtraukuma tikusi pie jauna prezidenta. Par ilggadējā komitejas vadoņa Huana Antonio Samaranča amata pēcteci kļuvis beļģis Žaks Roge. Lai arī visai intensīvi tiek apspriestas amatpersonas vēlēšanu aizkulišu batālijas, jaunievēlētais prezidents jau pārliecinoši deklarējis veicamo darbu sarakstu, kā galvenos minot dopinga un korupcijas apkarošanu un nākamo olimpisko spēļu norises organizēšanu. SOK prezidenta pilnvaras Samarančs nodeva tajā pašā pilsētā, kur tās pārņēma 1980. gadā Maskavā.
Lielā sporta sakarā uzgavilēt var arī Ķīna, izkonkurējot pat tādu Eiropas metropoli kā Parīze, Pekina kļuvusi par 2008. gada olimpisko pilsētu. Pašam miljardu zemes prezidentam Dzjanam Czemiņam tas ir iemesls, daudzbalsīgu ovāciju pavadītam, savu prieku par notikušo izrādīt arī ārvalstu kolēģu apmeklējumos.
Šādu vizīšu laikā tiek noslēgtas arī sen neredzētas vienošanās. Krievijā ar tās līderi Vladimiru Putinu Ķīna tās prezidenta personā noslēgusi ilgtermiņa vienošanos (uz divdesmit gadiem, kas nav ierasta parādība) par neuzbrukšanu, draudzību un labām kaimiņattiecībām. Abas lielvalstis jau sen vieno kopīgi uzskati attiecībā uz vēl vienu lielimpēriju Ameriku, un pēc tikko kā noslēgtās vienošanās vairāki politologi nekavējās atzīmēt, ka tā uzskatāma par drošu zīmi, ka šī uzskatu apvienošana vismaz netieši var tikt vērsta pret Savienotajām Valstīm.
Taču tās nebūt nav visas «austrumu lāča» pēdējā laikā veiktās aktivitātes. Neizpalika barga ASV kritika par tur veikto raķešu pārtveršanas izmēģinājumu, norādot, ka pēc daudzu gadu pārtraukuma iespējama starpvalstu bruņošanās sacensību atsākšanās. Varētu piepildīties viens no pasaules nejēdzīgākajiem paradoksiem – valsts, kur iedzīvotāju vairums dzīvo zem iztikas minimuma, par primāro izvirza naudas kaudžu izsviešanu par kodolbruņojumu. Savukārt intervijā kādam Itālijas laikrakstam Krievijas prezidents paudis uzskatu, ka NATO būtu vai nu jāuzņem arī Krievija, vai arī šī organizācija būtu vispār būtu jālikvidē. Cita veida paplašināšanās austrumu virzienā, viņaprāt, nevarētu izraisīt neko citu kā tikai «Berlīnes mūra» efektu. Šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad dižā Krievzeme izsaka bažas par alianses paplašināšanos. Atliek secināt, ka arī lāčiem ir no kā baidīties.
Jau sen neviens vairs neņemas prognozēt, kad varētu beigties Izraēlas militāristu un palestīniešu bruņotie konflikti. Līdz šim tie pārsvarā izpaudušies kā bumbu novietošana ēkās un automašīnās, taču tagad Izraēlas armija ķērusies pie varenāku resursu demonstrēšanas, ar tankiem iebraucot Hebronā. Sadursmēs ievainoti vairāki palestīnieši.
Aizvadītā nedēļa iezīmējās ar pasaules mēroga sanāksmēm un to priekšvēstnešiem. Pirms ANO klimata konferences, kas notiks Bonnā, vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauduši neizpratni par ASV noraidošo attieksmi pret Kioto protokola parakstīšanu, kas paredz izplūdes gāzu samazināšanu. Jau kopš stāšanās prezidenta amatā kādreizējais videi mazdraudzīgā naftas biznesa pārstāvis Džordžs Bušs jaunākais pret minēto protokolu ir izturējies noraidoši, atturoties pat no savas rīcības motīvu izskaidrošanas.
Piektdien Dženovā, Itālijā sākusies «Lielā astoņnieka» valstu finansu ministru apspriede. Par gaidāmo notikumu, neskaitot oficiālos paziņojumus, atgādināja gan globalizācijas pretinieku rīkots bumbas sprādziens un gatavošanās vērienīgiem protestiem, gan ievērojamie sastrēgumi uz Viduseiropas autoceļiem. Pie viena no Itālijas robežpunktiem šajās dienās bija izveidojusies pat 20 kilometru gara automašīnu rinda.
