Veselības ministrs Ivars Eglītis un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns gluži kā divi ģēniji stundas laikā atrisināja gadiem sasāpējušu problēmu.
Veselības ministrs Ivars Eglītis un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns gluži kā divi ģēniji stundas laikā atrisināja gadiem sasāpējušu problēmu – savstarpējās sarunās bez grūtībām izgudroja veidu, kā ar lāzerķirurģiski smalku artilēriju likvidēt nelegālu maksājumu problēmu medicīnas iestādēs.
Risinājums vienkāršs kā plāksteris uz brūces – šos maksājumus legalizēt! Lai veselību alkstošie pacienti nevis smagi sagrabinātos latus bērtu aploksnēs un slepus bāztu balto virssvārču kabatās, bet savu materiālo paldies izteiktu pie kases lodziņa, apgaismojot pieņēmēju ar adresāta vārdu. Vēl gan ar likumisko skalpeli būšot jāpaoperē pāris likumu, bet tas nu tā.
Tomēr – kādēļ šajā kontekstā vienā krematorijā tiek bāztas divas atšķirīgas lietas? Maksājot papildu naudu konkrētam ārstam ar kasiera starpniecību, teju vienīgais labums būs attiecīgais “pīrāga” procents, ko nodokļu veidā iegūs valsts. Bet te jāņem vērā, ka aiz “pateicību” smalkā jēdziena kautri slēptie maksājumi lielākoties tiek veikti, lai nopirktu, piemēram, drīzāku vietu rindā uz operāciju. Realitāte ir skarba – ārstu bada apstākļos reti kurš skraidīs pa oficiālām iestādēm taisnības meklējumos, kad dzīves līnija draud aprauties kuru katru brīdi…
Tajā pašā laikā pateikt paldies ar tādiem vai citiem materiāliem labumiem ir pavisam atšķirīga dziesma. Starp citu – ņemot vērā, ka šie “paldiesiņi” bieži vien ieņem bonbongu, konjaku un tamlīdzīgu baudvielu vai ziedu apveidu, vietā pajautāt – kā iestādē tiks organizēta šādu lietu aprite. Varbūt katrā slimnīcā būs jāatver pateicību pieņemšanas punkts? Gluži kā tukšajām pudelēm.
