Juris Zēbergs – fotogrāfs, uzņēmējs, SIA «J.Zēberga meistardarbnīca» īpašnieks. Šovasar pirmo reizi pēc desmit gadiem paņēmis atvaļinājumu, lai kopā ar ģimeni apceļotu Itāliju.
Juris Zēbergs – fotogrāfs, uzņēmējs, SIA “J.Zēberga meistardarbnīca” īpašnieks. Šovasar pirmo reizi pēc desmit gadiem paņēmis atvaļinājumu, lai kopā ar ģimeni apceļotu Itāliju. Šonedēļ Juris beidz arī pusgadu intensīvos profesionālos kursus, kuros mācījies WEB dizainu, mūsdienu poligrāfijas iespējas un citus ar darba pilnveidi saistītus knifus. Kā atzīst meistars, Latvijā pašlaik ļoti sarežģīti atrast iespējas mācīties šajā jomā tiešām ko svarīgu un jaunu.
Prepress – tā, nelatviskota skan šī profesija, ko Zēbergs apguvis. Tas nozīmē, ka viņš paplašinājis zināšanas, lai materiālu sagatavotu drukāšanai, un citas, lai izmantotu mūsdienīgāko, ko tehnikas iespējas sniedz.
Saprast, ko pats grib
Juris pārliecināts, ka svarīgākais, lai cilvēks ko sasniegtu, ir pašam saprast savas stiprās puses – kas tev interesē un padodas. Man, vērojot no malas, vienmēr licies, ka Zēbergs nevis strādā, bet spēlējas un darbojoties vairāk atpūšas nekā nogurst. Tāpēc ar viņu strādāt kopā vienmēr ir paticis.
Sācis kā preses fotogrāfs. Uz biznesa ceļa Jurim palīdzējis nokļūt brālis, kā arī aģentūras “Mediju grupa Tops” toreizējā vadītāja Laila Zariņa.
J.Zēbergs savu individuālo uzņēmumu nodibinājis 2001. gadā, bet 2004., kad visi tika pakļauti prasībai tos pārreģistrēt, izvēlējies SIA, lai nākotnē būtu plašākas izaugsmes iespējas.
Meistardarbnīca darbojas dažādos virzienos. Arī ar apsveikuma kartīšu ražošanu. Tās iespējams nopirkt daļā Latvijas veikalu. Viņš nav lielais kartīšu ražotājs, bet, kā pats saka, aizpilda tukšo nišu. Gadus četrus darbnīcā gatavo visu nepieciešamo poligrāfiju bērnu un jauniešu centra “Junda” vajadzībām – plakātus, bukletus, kartītes, Rūķu ciema konfekšu iesaiņojumu un citas lietas. Pakalpojumu klāsts, ko iespējams saņemt meistardarbnīcā, ir plašs.
“Jundā” jaunas foto iespējas
BJC “Junda” ir vēl viens pieturas punkts Jura Zēberga karjerā. Akmens, iemests ūdenī, rada daudz mazu un lielāku apļu. Jura ieguldījums jaunatnē nav masveidīgs, bet kvalitatīvs. Pašlaik “Junda” ir vienīgā vieta Latvijā, kur jaunatne var mācīties fotografēt. “Pirmais “metiens”, kā saka Juris, jau izaudzis – kādi piecpadsmit cilvēku ar foto mākslu saslimdināti. Tagad vieni dodas ceļojumos, lai tvertu mirkļus, citi veido izstādes, dāvina savas bildes, krāsas un fotogrāfijā fiksētās izjūtas, tā darot pasauli bagātāku.
Šogad “Jundas” darbnīca tiek paplašināta ar jaunu, mūsdienīgu tehniku. Datorizētajā foto studijā varēs apgūt fotogrāfiju apstrādi datorā, veidot bukletus, kolāžas, atklātnes. Būs arī melnbaltā foto laboratorija, fotodarbnīca ar profesionālu studijas aprīkojumu. Tas ļaus piesaistīt jauniešus “nākamajam metienam”, ar savu mazliet rezignēto smaidiņu un šķelmi acīs domu atklāj Zēbergs, kuru priecē labo veco vērtību atgriešanās tirgū jaunā kvalitātē.
Lielais melnbaltais trumpis
Viņa lielais trumpis – melnbaltais foto – kādu laiku bija nokļuvis pabērna lomā tirgus dēļ, bet visas slimības tiek pārslimotas, un cilvēki gudri atgriežas pie senām un pārbaudītām vērtībām. Zeibis (reiz tā viņu dēvēja, nez kā tagad ar šo iesauku) atzīst, ka sirsniņa ietrīcas, kad profesionālās laboratorijas piedāvājums materiālu un tehnikas jomā atkal rada plašas iespējas melnbaltā foto attīstībai. “Melnbaltais foto ir roku darbs, kam cita kvalitāte un vērtība. Bijuši dažādi meklējumi. Esmu taisījis melnbaltās bildes uz krāsainā foto papīra,” Juris meklē uzskates materiālus, rokas pa kastēm. Atrod. Meklējums ir katra radoša cilvēka, kā arī uzņēmēja stūrakmens. Tikai principi, kritēriji un mehānismi nedaudz atšķirīgi. “Man viss tā ļoti labi sasienas kopā. Domāju, ka katrs cilvēks var atrast savu nišu, ja tikai pats nopietni zina, ko grib. Ne jau visi, kas sāk biznesu, lai kļūtu bagāti, par tādiem kļūst. Un vai vispār vajag kļūt?” domā Zēbergs, kam pietiek ar to, kas ir un kā ir, bet vēlme iet laikam līdzi un piedāvāt arvien ko jaunu mudina papildināt zināšanas un paplašināt darbības jomas. “Tas, ko ieguvu šo sešu mēnešu profesionālajos kursos, man ļoti noderēs darbā ar jauniešiem “Jundā”. Spēšu daudz labāk paskaidrot to, ko patiesībā jau zinu. Tagad vienkārši šīs zināšanas vieglāk nododamas citiem.”
Juris atzīst, ka nekad savā dzīvē nav domājis par karjeru. “Sākumā patika fotografēt, vēlāk padomju laikos ar rokām maketēju arī avīzes, bildēju presei, tad veidoju savas izstādes. Tagad varu secināt – esmu uztaisījis arī karjeru, jo daudzu klientu izvēles kritērijs ir mans vārds. Bet, ja cilvēks dara to, kas viņam patīk, agrāk vai vēlāk, ieguldot laiku, zināšanas un talantu, viņš atskārtīs, ka izveidojis karjeru.”
“J.Zēberga meistardarbnīcā” nelielu darba apjomu veic vēl pāris cilvēku.
Kad viņš strādā, nedrīkst jokot
Zēbergu pazīstu ļoti sen. Pirmais iespaids par viņu – meitu mednieks un dzērājs. Arī ar labu humoru apveltīts cilvēks. Fotogrāfs bez laba humora, manuprāt, nekad nevar kļūt par meistaru. (Bet tas ir tikai mans pieņēmums.)
“Vienpadsmit gadu nedzeru šņabi. Varu veidot bukletus par alkoholu, ja vajag, bet mani tas pilnīgi neinteresē,” neslēpj Juris. Viņa terapija bijusi vienkārša – ar sirdi un dvēseli sācis darīt to, kas patīk. Desmit gadu bez atvaļinājuma – vai tas nav par traku? “Nejutu, kā gadi aizgājuši. Darbs dzina darbu. Biju iekšā līdz acīm. Tagad tikai ieraugu – meitas lielas, bet cik būts ar viņām kopā? Nu nolemts vairāk laika veltīt ģimenei. Bērnībā biju liels makšķernieks. Tagad atgriežos pie makšķerēm. Arī mazākajai meitai tas patīk. Braucam uz Usmas ezeru, tur brālim ir neliela mājiņa. Atpūšamies.”
“Jundas” deju kolektīvu vadītāja Madlēna Bratkus bijusi Zēberga foto modele. Jautāju Madlēnai, ko viņa var pateikt par šo vīru. “Nu par karjeristu es viņu noteikti nesauktu. Manuprāt, šim vārdam ir pilnīgi cita jēga. Bet es teiktu, ka Juris ir centīgs, aktīvs, enerģisks cilvēks. Tomēr, godīgi sakot, strādāt ar viņu kā modelei man bija ļoti grūti. Es katrā darbā meklēju kādu vieglu akcentu. Labprāt būtu pajokojusies. Un Zēbergs taču arī ir liels jokotājs. Ar humoru viņam viss kārtībā, bet tad, kad viņš strādā, jokot nedrīkst nemaz. Ej nu saproti, kad drīkst un kad ne. Tas nav viegli.
