Patlaban Latvijas politikā ar Raiņa citātu «Pastāvēs, kas pārvērtīsies!» un tamlīdzīgi tiek piesegti dažnedažādi politiski manevri.
Patlaban Latvijas politikā ar Raiņa citātu «Pastāvēs, kas pārvērtīsies!» un tamlīdzīgi tiek piesegti dažnedažādi politiski manevri, par kuru iemeslu var uzskatīt Saeimas vēlēšanu tuvošanos un «Latvijas Bankas» prezidenta Einara Repšes neviennozīmīgi vērtējamās aktivitātes pirms ieiešanas «lielajā politikā». Bez politiskās sejas maiņas nav iztikusi arī zināmās identitātes grūtībās nonākusī Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas piektdienas ārkārtas kongresā pieņēma lēmumu «papildināt» partijas nosaukumu, kopš Ulmaņlaikiem ierastajai LZS priekšā piekabinot vārdus Centra partija. Tomēr vēl nevar zināt, vai jaunpārkrustītā «Centra partija Latvijas Zemnieku savienība» (CPLZS) ar šo nosaukumu spēs piesaistīt papildus elektorātu (vai arī zaudēs daļu no jau esošā), vai tā spēs uzlabot partijas politiskās aktivitātes un – galvenais – vai «zemsavieši» tiks pāri identitātes krīzei, apvienojot vēsturi, abus Ulmaņus un mūsdienīgu domāšanu.
Pie partijas vēstures izvērtēšanas CPLZS ir jāķeras vispirms. Daļa kongresa dalībnieku vēlējās akcentēt Kārļa Ulmaņa devumu Latvijas valstij un LZS kā K.Ulmaņa partijas pārmantotāju. Savukārt viens otrs pragmatiķis piedāvāja ar laiku partijas nosaukumā vispār atteikties no LZS un turpināt politisko darbību kā Centra partija. Runājot par mitoloģizēto K.Ulmani, «zemsaviešiem», šķiet, būtu jāpadomā, cik politiski izdevīga viņu partijai ir šāda vadoņa birka. Ar K.Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas aktivitātēm LZS nepārprotami vēlas plūkt latvju politikas laurus, izmantojot vēsturiski neizvērtētus mītus par sen nebūtībā aizgājušo K.Ulmani un nevis pašas partijas politisko piedāvājumu.
Vai K.Ulmaņa tēls būs pietiekami stipras ragaviņas, ar kurām CPLZS domā iebraukt Saeimā? Demokrātiskās vērtības cienošajai Latvijas iedzīvotāju daļai K.Ulmanis paliks atmiņā ne tikai kā veiksmīgi saimniekojošs valstsvīrs, bet arī kā diktators, kas varu atņēma tautas vēlētiem priekšstāvjiem.
Runājot par centru, liekas, visai pamatotas ir bažas par šāda centra noturīgumu pret stiprajiem politiskajiem vējiem. Kāds visai daiļrunīgs debašu dalībnieks visai asprātīgi atzīmēja, ka centrs – tas «nav ne Dievam svece, nedz arī velnam kruķis». Kongresā piedāvātā CPLZS programma gan liecina, ka «zemsaviešu» centrs ir vairāk nosvēries pa kreisi. Tāpat kā kolēģi LSDSP rindās CPLZS atbalsta tautas vēlētu prezidentu. Šķiet, šī tēma it kā jau būtu izrunāta, jo, tautai vēlot prezidentu, mēs tagad labākajā gadījumā varētu dziedāt «jesčo ņe večer» vai kaut ko tamlīdzīgā garā. Runas par tautas vēlētu prezidentu ir prasts populisms.
Starp citu, «zemsaviešu» jaunajā programmā ir arī acīmredzamas pretrunas. Programmas 4. lappusē var lasīt, ka: «CPLZS programmas tēze «Viens likums, viena taisnība visiem» – ir mūsu darbības vadmotīvs visu līmeņu deputātiem un partijas izvirzītām amatpersonām»; savukārt trīs lappuses tālāk «zemsavieši» aicina: «vienotas proporcionālas iedzīvotāju ienākuma likmes vietā ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas balstīta uz iedzīvotāju maksātspēju». Vai šābrīža algu «aplokšņu» daļa programmas sastādītājiem ir par mazu? Vajag vēl? Bet kā tad izdosies samazināt programmā piesaukto budžeta deficītu un valsts parādu?
Par CPLZS politisko orientāciju un politisko piedāvājumu daudz pasaka divas rindas jaunajā programmā: «Visstabilāko attīstību Latvijas ekonomikai var nodrošināt kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, ostas un ar tām saistītās nozares; jūrniecība, zvejniecība, tranzīts.» Tas arī daudz ko pasaka par potenciālajiem CPLZS sponsoriem. Tomēr, neuzlabojot politisko piedāvājumu, šķiet, arī viņu nauda nepalīdzēs. Veiksmīgam startam nākamajās Saeimas vēlēšanās ir vajadzīga gan liela nauda, gan ļoti talantīgi un profesionāli politiķi, gan politiskā piedāvājuma kvalitatīvs uzlabojums. Ja tā trūks, daudz precīzāks nosaukums «zemsaviešiem» būs «Čē.Pē.LZS».
