Aptaujātie vērtē politiķu attieksmi pret ētiku un visai dīvainām izdarībām.
Aptaujātie vērtē politiķu attieksmi pret ētiku un visai dīvainām izdarībām
Anita Stankus, ķirurģe
Atavisms no komunistu laikiem
Es amatpersonu vietā būtu godīga un pārkāpumus vispār nepieļautu. Esmu šokēta, ka tā var svinēt dzimšanas dienu par valsts naudu. Tajā pašā laikā arī tie, kas šo notikumu sev vajadzīgajā laikā izcēla gaismā, nav daudz labāki, drīzāk otrādi.
Valsts naudas tērēšanā pie mums saskatāms atavisms no komunistu laikiem, un tas būtu pilnībā jāizskauž. Mēs esam nabadzīga valsts, nevaram atļauties un arī nedrīkstam šķērdēt savus līdzekļus – valsts slīd “mīnusos”, kaimiņi attīstībā mūs apsteidz, pensionāri dzīvo trūkumā… Un pirmām kārtām tas būtu jāsaprot cilvēkiem augstākās vadības līmenī, taču viņi, šķiet, nav morāli nobrieduši.
Inese Skromane, izglītības un aktivitāšu centra “Līdumi” speciāliste
Būtu labi tādus nemaz neievēlēt
Ja notiek šādi gadījumi – par valsts naudu rīkotas privātas ballītes vai sev piešķirtas prēmijas –, amatpersonām jāatkāpjas. Būtu labi, ja mēs tādus cilvēkus Saeimā nemaz neievēlētu, bet dzīvē jau notiek citādi – 100 cilvēku dod zvērestu strādāt tautas labā, bet rīkojas pretēji.
Arī sabiedrībai ar to nevajadzētu samierināties, taču iedzīvotāji notiekošo nez kādēļ pieņem un nav pārāk aktīvi, lai iebilstu. Runājot par radinieku iecelšanu amatos – ja nav labāku speciālistu, pieļauju, ka tā varētu darīt, tomēr, manuprāt, šādi gadījumi nav bieži.
Līga Švānberga, LLU Ekonomikas fakultātes lektore
Ētikas lielākajai daļai politiķu nav
Ja amatpersona saprot, ka pieļāvusi kļūdu un savu nodarījumu atzīst, tad no amata jāaiziet. Te būtu runa par politisko ētiku, kuras lielākajai daļai politiķu nav. Netiek ņemts vērā arī sabiedrības viedoklis, un tā nu attiecīgā amatpersona turpina strādāt. Ja skaidri redzams, ka pārkāpti normatīvie akti vai amata apraksts, tas viss ir pamatots un pierādīts, arī tad jāatkāpjas. Ja likuma ziņā viss ir tīri un atliek vien ētiskais aspekts, tas būtu jāizvērtē pašai amatpersonai.
No otras puses, sabiedrībā pārkāpumi bieži vien tiek uzpūsti, lai arī lietas būtība nav nemaz tik nopietna.
Juris Volostņikovs, SVA Jelgavas filiāles vadītājs
Sabiedrības reakcijai ir nozīme
Tas ir kutelīgs jautājums. Liela nozīme arī tam, kāda ir sabiedrības reakcija. Ne vienmēr ministrs zina, ko sastrādā viņa padotie, tajā pašā laikā metas nelabi, ja kāds cenšas uzbāzties prezidentam ar jautājumu, kāpēc viņš apmeklējis to vai citu pasākumu. Kāda kuram daļa? Nedrīkst sev piešķirt prēmijas, tad nu noteikti jāatkāpjas. Mums ir medicīnas iestāžu piemēri, kad to vadītāji paši sev atvēl papildu naudu, bet tēlo nevainīgos. Tādā ziņā cepuri nost Kristovska un Turlā priekšā, kuri savulaik zināmu notikumu dēļ atstāja ministru posteņus.
Domāju, ētika visām amatpersonām nav sveša, tomēr uz atsevišķām darbībām ir nepatīkami kā pilsonim skatīties no malas. Bet pilsonis jau neko īpaši tur nevar mainīt.
Iveta Kažoka, “Providus” pētniece
Vienotas formulas nav
Te būtu jānodala pārvaldes un politiskās amatpersonas, jo pēdējām atbildība ir plašāka. Domāju, amata atstāšana būtu jāapsver, ja tiek pieļauti likumpārkāpumi, kas nav triviāli, – nezinu, vai kādam būtu jāatkāpjas tādēļ, ka pārsniegts braukšanas ātrums, lai gan Skandināvijā tas noteikti būtu iemesls. Par aiziešanu jādomā arī tad, ja šis cilvēks nonācis kaut vai ar darbu nesaistītā skandālā, kas varētu graut reputāciju, vai, ja pārraugāmajā jomā noticis negadījums un amatpersona nav darījusi pietiekami, lai to novērstu. Tomēr Latvijā kaut kā nav ierasts uzņemties politisko atbildību pat šādās reizēs.
Uzskatu, ka vienotas formulas nav un katrs gadījums vērtējams atsevišķi.
Valdis Sutens, Jelgavas domes deputāts
Tādas lietas notiek bieži
Domāju, iemeslu, lai atkāptos, var būt daudz, kaut vai iešana uz pieņemšanām nevis kopā ar sievu, bet draudzeni. Tā nekur nav pieņemts, bet te laikam ir mazattīstīta valsts, un tas skaitās normāli, tāpat kā prēmiju maksāšana pašam sev. Gudeles gadījums nav vienīgais, tādas lietas notiek bieži. Pārbaužu nav, pasākumu daudz, arī Jelgavas domē varētu papētīt amatpersonu komandējumus un konferences. Ministri parasti gan atrunājas, ka katru dokumentu nevar izkontrolēt, tad visā tiek vainoti valsts sekretāri un citi darbinieki. Ja iegrābjas mūsu kopējā kabatā, noteikti ir jāaiziet. Par ētiku liecina kaut vai tas, kādus radiniekus deputāti pieņem par saviem palīgiem.
