Vienā jaukā dienā Ruslana Petrovska dzīve sagriezās un pacēlās spārnos uz plašākiem apvāršņiem.
Vienā jaukā dienā Ruslana Petrovska dzīve sagriezās un pacēlās spārnos uz plašākiem apvāršņiem. Jau gadu jaunietis nomācījies Pasaules apvienotajā koledžā (UWC) pāri Atlantijas okeānam – Kostarikā.
Iespēju iegūt stipendiju studijām kādā no 12 Pasaules apvienotajām koledžām jauniešiem Latvijā UWC piedāvā kopš 1992. gada, un to izmantojuši 30 vidusskolēnu. Pērn divi jaunie cilvēki papildus varēja piedalīties nometnē Melnkalnē un Itālijā, kā arī pirmo reizi tika izsludināts konkurss bērnunamu audzēkņiem. Elejnieks Ruslans tajā uzvarēja un pēc 9. klases absolvēšanas devās meklēt Kostariku Latīņamerikā. “Ierados pavisam atšķirīgā valstī, citā kontinentā, viss kā melns pret baltu – tik tiešām ir ko pastāstīt, un vienas dienas tam nepietiktu,” atzīst puisis.
Klimata un kultūras šoks, kas jāpārdzīvo, ir ievērojams – ne visiem studentiem no šīs puses izdevies to pārvarēt, stāsta Ruslans, atklājot, ka arī pašam reizi pa reizei uzmākusies depresija. Vajadzīgs laiks, lai pierastu pie aptuveni 35 grādu karstuma visu gadu, lietus un sausuma periodiem, okeāna klātbūtnes, pitonu, skorpionu, krokodilu un citu “mošķīšu” regulāras sastapšanas. To atsver fascinējošais dabas skaistums, kalni un augļu pārpilnība, bet galvenais – cilvēki. “Koledžā veidojam savu pasauli. Mums ir pašpārvalde, izrunājam, kas sāp, vēršamies pie administrācijas, ja vēlamies ko mainīt. Esam 125 studenti no 68 valstīm. Nākamajā gadā mums piebiedrosies vēl 80 jauniešu no 28 valstīm. Draugi kļuvuši visi, kas koledžā mācās. Kad maija beigās skolas biedri devās mājās – emocionāli bija ļoti grūti šķirties. Gaidu, kad septembrī varēšu doties atpakaļ,” pauž students no Latvijas.
Sākums bija ļoti grūts
UWC pasniedzēji koledžas izglītības programmu veidojuši, lai tā atbilstu starptautiskajiem standartiem. Divu gadu laikā jaunieši iegūst International Baccalaureate (starptautiskais bakalaureāts) apliecību, kuru kā vidējās izglītības diplomu atzīst lielākajā pasaules daļā, tostarp arī Latvijā.
Mācības Kostarikas Pasaules apvienotajā koledžā, kas atrodas netālu no galvaspilsētas Sanhosē, notiek angļu un spāņu valodā. Studentiem jāizvēlas vismaz seši priekšmeti. Ruslans apgūst iepriekš minētās valodas, matemātiku, bioloģiju, informātiku un pirmajā semestrī arī ķīmiju. Uz Latīņameriku puisis devās ar minimālu angļu valodas zināšanu bagāžu, bet Kostarikas valsts valodu puisim nācās apgūt no nulles. “Nebija variantu – vajadzēja mācīties! Trīs nedēļu laikā tajās “ielauzos”. Kā mazs bērns, kas visu redz, dzird un vēlāk atdarina. Decembrī sapratu, ka ar studijām jau ir okei,” atceras jaunietis.
Ruslans atzīst, lai arī apgūstamo mācību priekšmetu nav daudz, tajos nākas ļoti iedziļināties. Divu gadu vietā puisis mācīsies trīs. Lekcijas sākas jau pulksten septiņos no rīta un ilgst līdz 13. Tad sākas UWC misijas pildīšana.
Līdztekus nopietnām mācībām jaunieši aktīvi iesaistās koledžas un tās apkārtnes sabiedriskajā dzīvē, veicinot sapratni par atšķirīgām pasaules kultūrām un vēršoties pret rasismu un diskrimināciju. “Skola, saaicinot studentus no dažādām valstīm, parāda, ka iespējams mācīties bez konfliktiem – un tas jau ir kaut kas! Turklāt sniedzam palīdzību krīzes centros un aprūpes namos, ejam uz bērnudārziem – nodarbojamies ar mazajiem un viņus izklaidējam,” stāsta Ruslans.
Septembra vidū Kostarikā atzīmē Neatkarības dienu. Gājienā piedalījās arī Pasaules apvienotās koledžas studenti, tas izvērtās par lielu šovu. “Visi bijām savos nacionālajos tērpos, nesām savu valstu karogus. Tas bija neliels mēģinājums reklamēt Latviju,” atzīst Ruslans.
Kad lielākā daļa koledžas studentu devās Ziemassvētku brīvdienās, kas ilga veselu mēnesi, jaunietis no Latvijas palika Kostarikā, jo, lai arī UWC samaksā visus uzturēšanās un ceļa izdevums, brauciens pāri Atlantijas okeānam tomēr bija par dārgu. Šajā laikā Ruslans 35 grādu karstumā eglītes vietā rotāja palmas un kā brīvprātīgais strādāja Nacionālajā parkā. Viņa uzdevums bija pieskatīt un sargāt lielo jūras bruņurupuču olas, kas šajā apvidū ir delikatese.
Dzīve ārpus skolas
Lai arī diena ir samērā noslogota, Ruslans Kostarikā atradis vaļasprieku un iespējas izklaidēties. Puisis nodarbojas ar kalnu riteņbraukšanu. “Koledžā šis sporta veids tiek piedāvāts kā pulciņš, kuru līdz šim vadīja pasniedzēja no Skotijas. Pieejams 15 speciālu velosipēdu. Šāda riteņbraukšana ir vienreizēja iespēja – tur kalni ir virs mākoņiem. Braukt ļoti grūti un smagi, īpaši ekstrēma laišanās lejā, bet man patīk. Nākamajā mācību gadā pats vadīšu šo pulciņu, jo iepriekšējā pasniedzēja nolēmusi neatgriezties, bet es pa gadu būšu sevi pierādījis,” stāsta jaunietis.
Papildus studijām gada laikā Ruslanam bijusi iespēja arī ceļot pa Kostariku, redzēt vulkānus, būt vairākās pludmalēs. Neizticis arī bez izklaides dažādos klubiņos. “Disciplīnas ziņā koledžā valda diezgan liela brīvība, bet vadībai par mums ir milzīga atbildība, tāpēc, atstājot skolas teritoriju, mums jāuzraksta, kur esam. Tas ir pašsaprotami – tur mācās studenti no daudzām valstīm, neviens negrib starptautiskus konfliktus. Pirms braukšanas parakstījām līgumu, kurā bija punkts, kas aizliedz smēķēt, lietot alkoholu un narkotiskās vielas. Kostarikā ir lēta marihuāna. Divi studenti no Argentīnas tika izslēgti, jo bija sapīpējušies un arī nepakļāvās elementāriem noteikumiem, bet vispār jaunieši uzvedas pieklājīgi,” stāsta Ruslans.
Cīnīsies par stipendiju
“Pašreiz izbaudu man sniegto iespēju, bet pēc tam noteikti centīšos izcīnīt stipendiju studijām kādā pasaules valstī. Pie mums regulāri viesojas pārstāvji no dažādām augstskolām, kas stāsta, ko tur var iegūt, kādām jābūt atzīmēm. Mani interesē daudzas lietas – pagaidām neesmu nosliecies uz kaut ko konkrētu, bet vēl ir laiks,” pauž Ruslans, mudinot arī citus jauniešus pacīnīties par UWC stipendijām. “Studijas Apvienotajā koledžā sniedz ļoti labu iespēju iemācīties valodas, iepazīt daudzas kultūras. Veidojas kontakti visā pasaulē,” atzīst jaunietis.
***
Kostarika
• Centrālamerikas valsts, kas robežojas ar Kluso okeānu un ziemeļos ar Karību jūru, atrodas starp Panamu un Nikaragvu – pašā šaurākajā zemes šaurumā, kas savieno divus kontinentus.
• Augstākais kalns ir Kerro Čirripo (3810 metru).
• Valstī notiek aktīva vulkānu darbība, lietus mēnešos zemienēs novērojami plūdi, bet zemestrīces un viesuļvētras sastopamas reti.
• Kostarika ir Centrālās Amerikas dārgakmens, viena no svarīgākajām pasaules floras un faunas glabātājām – tur sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos iespējams satikt visu dzīvās dabas daudzveidību.
• Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkānu, kuru pakāji sedz slavenie “mākoņu meži”.
• Izglītība Kostarikā līdz 15 gadu vecumam ir obligāta un bez maksas.
• Iedzīvotāji cenšas būt draudzīgi, izpalīdzīgi, nesteidzīgi, izglītoti. Viņu moto ir dzīvot saskaņā ar dabu, ģimeni, draugiem, ievērot manieres.
Galvaspilsēta – Sanhosē.
• Platība – 51 100 kvadrātkilometru.
• Iedzīvotāju skaits – 4 159 757.
• Valsts valoda – spāņu.
***
Pasaules apvienotā koledža (UWC)
• UWC ideja radās pēc Otrā Pasaules kara, kad, lai veicinātu sapratni un sadarbību starptautiskā līmenī, 1962. gadā tika nodibināta pirmā koledža Velsā.
• Tā atrodas visos piecos kontinentos, divpadsmit dažādās valstīs – Velsā, Norvēģijā, Itālijā, Indijā, Ķīnā, Singapūrā, ASV, Kanādā, Venecuēlā, Svazilendā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Kostarikā.
• UWC piešķir stipendijas atvērtiem, mācīties un attīstīties gribošiem jauniešiem, kuri ir sabiedriski aktīvi, spētu gūt labas sekmes un pārstāvēt savu valsti.
• Lai gan mācības lielākoties norisinās angļu valodā, labas šīs valodas zināšanas nav konkursa priekšnoteikums.
• Piedāvātās stipendijas sedz visas mācību un dzīvošanas izmaksas koledžā.
UWC studenti pārstāv teju visas pasaules valstis un parasti ir 16 – 19 gadu veci.
• Mācības pielīdzināmas vidusskolas pēdējiem diviem gadiem.
• Vairāk informācijas UWC interneta mājas lapās www.uwc.org un www.uwc.org.lv.
