Pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam, LLU Tehniskās fakultātes Izglītības un mājsaimniecības institūts realizējis projektu «Akadēmiskā personāla un skolotāju kompetences paaugstināšana LLU».
Pateicoties Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstam, LLU Tehniskās fakultātes Izglītības un mājsaimniecības institūts realizējis projektu “Akadēmiskā personāla un skolotāju kompetences paaugstināšana LLU”.
No pagājušā gada septembra līdz šā gada jūlijam Izglītības un mājsaimniecības institūts īstenojis ESF projektu “Akadēmiskā personāla un skolotāju kompetences paaugstināšana LLU”, kurā bija iekļautas vairākas aktivitātes. Tā laikā paaugstinātas akadēmiskā personāla – augstskolu mācībspēku – kompetences, īstenojot tālākizglītības programmu “Augstskolu didaktika”, apgūta arī vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu programma “Pamatkurss pedagoģijā”, un, lai sekmētu augstskolas sadarbību ar vidējām mācību iestādēm, Izglītības un mājsaimniecības institūta docētāji stažējušies Zemgales izglītības iestādēs.
“Vienu no projekta programmām “Augstskolu didaktika” apguva 25 mācībspēki, kas absolvējuši dažādas Latvijas augstskolas. Dalībnieki gan smēlās teorētiskās zināšanas, gan patstāvīgi izstrādāja un prezentēja noslēguma darbus. Pieminēšanas vērts ir Nataļjas Vronskas darbs “Izpratne par informācijas tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā, Ilonas Cinītes “Starpkultūru izglītības loma skolēnu etnisko steriotipu mazināšanā”, kā arī Aigara Laizāna pētījums par digitaizera izmantošanu inženierzinātņu studiju procesā,” stāsta projekta vadītāja asociētā profesore Dr.paed. Anita Aizsila.
Pedagogi snieguši savu vērtējumu par programmas lietderīgumu, uzsverot, ka tā atbilst mūsdienu prasībām un apmierinājusi klausītāju vēlmes, kā arī augstu novērtēta nodarbību vadītāju kompetence. Un ne velti, jo mācību laikā tika iepazītas un apgūtas gan jaunas mācību teorijas, gan interesantas metodes, ko var izmantot darbā ar skolēniem un studentiem.
72 stundu programmā “Pamatkurss pedagoģijā” savas kompetences paaugstināja 20 Zemgales reģiona izglītības iestāžu darbinieku. Viņi apguva tādus mācību priekšmetus kā inovācijas pedagoģijā, tās teorija un vēsture, audzināšanas teorija, metodika un citas. Kā nozīmīgākos minējuši pedagoģiju, psiholoģiju un didaktiku. Ļoti augstu novērtēts programmas lietderīgums un mācību satura atbilstība mērķim un rezultātam, to uzsvēruši 90 procenti kursa dalībnieku. Viņi savstarpēji arī bagātinājušies pieredzē.
“Pēc teorētiskās daļas noklausīšanās programmas dalībnieki izstrādāja un aizstāvēja noslēguma darbus. Izvēlētā tematika bija saistīta ar skolu dzīves praktisko problēmu risinājumu. Piemēram, Līga Zeltiņa pētīja, kā tiek veicināta mācību motivācija pamatskolā, uzteicams ir Mihaila Basmanova darbs “Interaktīvo metožu loma vispārīgās ķīmijas mācību stundās”, bet Jelgavas
1. ģimnāzijas bibliotekāre Marika Kroģere veica interesantu pētījumu par skolas bibliotēkas nozīmi mācību procesā. Katrs darbs un katra profesija ir nepieciešama un svarīga, ja strādā ar sirds degsmi, neprasot, kas man par to būs. Izglītošanās procesā nozīmīga ir skolotāja darbība, viņa personība. Pedagogu vērtē pēc viņa zināšanām un prasmēm, attieksmes pret sevi, citiem un sabiedrību, to arī atzina kursa dalībnieki,” norāda A.Aizsila.
Profesore ir gandarīta, ka dalībnieki novērtējuši projekta devumu zināšanu kvalitātes uzlabošanā un mūžizglītības stratēģijas īstenošanā. Rīt projekta dalībnieki saņems sertifikātu par kursa noklausīšanos, un tajā tiks atspoguļots arī prezentētā darba nosaukums un rezultāti.
