Jaunajā mācību gadā darbu Jelgavā sāks seši jauni skolotāji. Jelgavas Centra pamatskolā par sākumskolas skolotāju sāk strādāt tikko pedagoga diplomu ieguvusī Madara Vunderliha. Viņa būs 3. klases audzinātāja un vēl divām klasēm pasniegs matemātiku. Sarunā ar “Ziņām” Madara stāsta par savu ceļu skolotāja arodā.
– Kā kļuvāt par Jelgavas Centra pamatskolas skolotāju?
Šovasar ieguvu bakalaura grādu pedagoģijā Liepājas Universitātē. Pēc augstskolas beigšanas meklēju darba piedāvājumus – sākumā Liepājas pusē, tad dzimtajā Tukuma pusē, bet, kad “Facebook” pamanīju košu skolotāja amata vakanci Jelgavas Centra pamatskolā, izlēmu pamēģināt. Domāju, kā būs, tā būs! Piezvanīju, aprunājos ar direktori, pēc patīkamas sarunas saņēmu aicinājumu uz pārrunām klātienē. Jau no pirmās tikšanās reizes skolā sajutu draudzīgu attieksmi, un es sapratu – jā, es gribu šeit strādāt! Man piedāvāja ne tikai matemātikas skolotājas vietu, bet arī uzņemties rūpes par audzināmo klasi. Tā kā man jau ir pedagoga palīga pieredze, es biju gatava pieņemt šo izaicinājumu, jo esmu jauna, vēlos attīstīties, mācīties un augt profesionāli.
– Pedagoga palīga pieredzi ieguvāt jau paralēli studijām?
Jā, trešajā kursā mani uzrunāja universitātes rektore – skola netālu no Liepājas meklēja pedagoga palīgu. Nešauboties piekritu, jo zināju, ka tā noteikti būs vērtīga pieredze – praksē saprast, kāda ir reālā ikdienas dzīve skolā. Kad mācījos ceturtajā kursā, mācības noritēja attālināti, un man bija iespēja skolēniem vadīt stundas. Šī pieredze vēlreiz apliecināja, ka esmu pieņēmusi pareizo lēmumu, izvēloties profesiju. Man tā patīk, tajā es jūtos ērti un labi!
– Kādām personīgajām īpašībām ir jāpiemīt, lai veidotu karjeru pedagoga profesijā?
Jābūt zinātkārei – jo pedagogs savā ziņā visu dzīvi ir arī skolēns! Lai mācītu bērnus, pašam ir jābūt nemitīgā procesā un apritē. Protams, matemātikā Pitagora teorēma nemainās, bet veids, kā mācīt, tehnoloģijas, bērni – viss iet līdzi laikam, līdz ar to ir jābūt gatavam nepārtraukti mācīties un attīstīt sevi. Mūsdienu mainīgajā pasaulē viena no galvenajām prasmēm ir spēja būt elastīgam. Svarīgas īpašības ir arī līdzcietība un sirsnība. Bērns var neapzināties savas rīcības sekas, tāpēc ir skolotājs, kurš viņam var paskaidrot, palīdzēt, saprast. Skola ir kā otrās mājas, kur bērns uzturas lielu daļu savas dienas, tāpēc viens no pedagoga pienākumiem ir viņam likt justies droši, drošā vidē, kur viņš var iegūt atbalstu.
– Kādas ir jauna skolotāja priekšrocības un arī trūkumi?
Priekšrocība noteikti ir tā, ka pati esmu jauna. Man kā 21. gadsimta jaunietim ir viegli saprast 21. gadsimta bērnu. Orientējos internetā, mūsdienu tēmās, zinu, kas ir aktuāls, populārs, par ko var aprunāties, gadu griezumā esmu vēl salīdzinoši tuvu viņiem. Objektīvi man nav tik liela pieredze, bet to es jau gūstu no kolēģiem, kolēģi man ļoti palīdz, es jūtu atbalstu – jo, protams, viņi zina, kādas metodes strādā. Tad nu es šos divus faktorus savienošu, lai veiksmīgi tiktu galā ar saviem jaunajiem darba pienākumiem. Uzskatu, ka ir svarīgi mainīties ar idejām un citam citu atbalstīt.
– Vai jau ir izveidojies kontakts ar audzēkņu vecākiem?
Vecāki ir ļoti atsaucīgi. Galvenais ir savstarpēja sapratne un atbalsts, un tad kopīgiem spēkiem izdosies produktīvs mācību gads.
– Šis mācību gads tiks uzsākts klātienē, bet vai esat gatava arī tam, ka, iespējams, kādā brīdī darbs būs jāveic attālinātā režīmā?
Es esmu no tiem pedagogiem, kuri atbalsta klātienes mācības, jo tā ir krietni kvalitatīvāk, bet, protams, ja notiks attālināti, būs jāpārorientējas. Ar kolēģiem domājam, ka mācību gada sākumā ņemsim grūtāko vielu, lai, ja nu mācības kādā brīdī pāriet attālinātā režīmā, paliek salīdzinoši vieglākās tēmas. Gatavojamies jebkurai A, B vai C situācijai, esmu gatava pielāgoties!
– Vai pedagoga profesija ir aicinājums?
Katru dienu vienlaicīgi strādāt ar 30 aktīviem bērniem, pielāgoties situācijām – tam noteikti ir jābūt aicinājumam kļūt par pedagogu, tur ir jābūt iedvesmai, vēlmei mācīt, palīdzēt, darboties, ieguldīt jaunajā paaudzē.
– Vai ir nācies saskarties ar kādiem stereotipiem, aizspriedumiem par skolotāja profesiju?
Tiešā veidā ne. Skaidrs ir tas, ka viegli nebūs, bet katrā profesijā ir savi izaicinājumi!
– Kas ir galvenās lietas, ko centīsieties iemācīt saviem skolēniem?
Es vēlos palikt skolēnam atmiņā ar to, ka mācības manās stundās bija interesantas. Ka bērns jutās droši, ka varēja prasīt palīdzību, ka gan mācībās, gan vienkārši saskarē viņš jutās saprasts un pieņemts. Ka skolēns ar prieku atcerētos mācību laiku. Tas stereotips ir jālauž, ka matemātika ir viena liela, briesmīga problēma! Matemātika var būt interesanta, aizraujoša, matemātika noteikti noder dzīvē, protams, ne katru dienu jāizmanto logaritmi, bet, ja istabā ir jāizlīmē tapetes, ir jāsaprot, cik kvadrātmetru liela ir istaba un cik metru tapešu vajadzēs! Arī pēc jaunā izglītības standarta ir jāspēj teorētiskās mācības saistīt ar reālo dzīvi, meklēt dažādus piemērus, lai ir interesanti.
