Raitis Krievs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes ugunsdrošības uzraudzības sektora inspektors – ūdenslīdējs.
Raitis Krievs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes ugunsdrošības uzraudzības sektora inspektors – ūdenslīdējs
Šīs nedēļas karstās dienas tā īsti iezīmēja peldsezonas sākumu, tādēļ kārtējo reizi vēlētos aktualizēt jautājumu par drošību uz ūdens. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Jelgavas rajonā jau noslīka 12 gadu veca meitene, bet šajā trešdienā kolēģi no Aizkraukles lūdza palīdzību skolas ekskursijas laikā pazudušā zēna meklēšanā. Diemžēl arī šīs 1. klases skolnieks tika atrast noslīcis Susejas upē. Tas viss raisīja pārdomas par drošību uz ūdens, tajās arī gribētu dalīties.
Tas skanēs ļoti nežēlīgi, taču vēlos viest skaidrību – saņemot izsaukumu par slīkstošu cilvēku, nav nekādu cerību, ka paspēsim laikā. Mēdz teikt – pēc sešām minūtēm glābt slīcēju vairs nav ētiski. Kāpēc? Ja arī izdosies viņu atdzīvināt, maz ticams, ka cietušā smadzenes spēs pilnvērtīgi funkcionēt – skābekļa trūkums nodara neatgriezeniskus bojājumus. Tādēļ ir tik svarīgi, lai krīzes brīdī glābšanā iesaistītos kāds, kurš atrodas tuvumā. To gan vajadzētu darīt fiziski spēcīgam cilvēkam ar labām peldēšanas iemaņām, turklāt jāatceras, ka slīcējs jāsatver no aizmugures aiz kakla vai matiem. Ir gadījies, ka grimstošais pieķeras glābējam, un tādējādi var noslīkt abi. Tādos gadījumos atliek tikai viens – strauji ienirt, un tad slīcējs atlaižas.
Manuprāt, skolās aizmirsta kāda svarīga lieta – bērniem nemāca sniegt pirmo palīdzību, bet tas ir būtiski. Piemēram, izvelkot slīkušu cilvēku krastā, viņam var būt zudusi elpošana. Gaidīt mediķus – tas paņem tik dārgās minūtes, kuras var izšķirt – notiks traģēdija vai ne. Tādos brīžos cietušais jānogulda uz muguras, jāatbrīvo viņa elpošanas ceļi, jāatliec galva maksimāli atpakaļ un jāsāk mākslīgā elpināšana ar regularitāti viens iepūtiens mutē un pieci uzspiedieni uz krūtīm.
Nedaudz pārfrāzējot teicienu “pats savas laimes kalējs”, gribu uzsvērt, ka arī tas, vai notiks nelaime, atkarīgs no katra paša. Daudzu negadījumu uz ūdens nebūtu, ja vien cilvēki pirms došanās peldēt padomātu. Alkohols, pārkaršana saulē un mešanās aukstā ūdenī, kā arī pārgalvība ir visbiežākie slīkšanas iemesli. Nevajag lēkt uz galvas ūdenī nepazīstamā vietā, un peldēšanos labāk aizmirst, ja dzerts grādīgais. Svarīgi, lai pelde nenotiek vienatnē, lai vismaz ir blakus kāds cilvēks, kas grūtā brīdī var palīdzēt.
Gribētu vēl piebilst, ka Jelgavā trūkst oficiālas peldvietas, tāpēc arī cilvēki veldzējas ūdenī, kur pagadās. Saprotams, ka tādas izveidei nepieciešami līdzekļi, jo jānodrošina kārtība un arī glābšanas dienesta uzraudzība, taču, manuprāt, Jelgavā ir gana daudz iedzīvotāju, lai vismaz būtu viena vieta, kur var justies droši un pilnībā izbaudīt ūdens priekus.
