Kaut arī no agra rīta līdz vēlam vakaram par kārtību un peldētāju drošību jaunajā Jelgavas pludmalē gādā apmācīti Pašvaldības policijas glābēji, šoreiz viņi nav spējuši palīdzēt kādam 16 gadu vecam puisim, kam piektdienas pēcpusdienā došanās peldēties cilvēku pārpildītajā pludmalē izrādījās liktenīga.
Jelgavnieks Aleksandrs ar draugiem un māsu piektdienas pēcpusdienā atradās Jelgavas pludmalē. 16 gadu vecais puisis devies peldēties. Nedaudz vēlāk draugi pamanījuši, ka puiša galva vairs nav redzama virs ūdens un metušies ūdenī viņu meklēt. Pamanot pazudušo zem ūdens, viņa draugi sāka saukt pēc palīdzības. Viens no Jelgavas Pašvaldības policijas glābējiem kopā ar vēl vienu vīrieti jaunieti izvilka no ūdens.
Paralēli glābšanas darbiem tika izsaukta ātrā palīdzība. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes (NMPD) Jelgavas stacijā izsaukums, ka Lielupes promenādes pludmalē slīkst cilvēks, saņemts pulksten 14.37. Mediķi notikuma vietā ieradās pēc astoņām minūtēm. «Puisi no ūdens izvilkuši glābēji, kas arī pirmie sākuši slīkušo atdzīvināt. Notikuma vietā ierodoties ārstu brigādei, reanimācijas pasākumus savās rokās pārņēma mediķi. Tā kā jaunietis zem ūdens bija atradies nezināmu laiku, arī mediķiem viņu atdzīvināt neizdevās. Jaunietim tika konstatēta bioloģiskā nāve,» stāsta NMPD Zemgales reģiona vadītājs Roberts Fūrmanis.
R.Fūrmanim pašam ir pieredze glābšanas darbā. Viņš vairākus gadus jūrmalā strādājis kā glābējs un apmācījis arī jaunos amata brāļus. «Tādā situācijā, kad nav zināms, cik ilgi cilvēks atradies zem ūdens, neesmu dzirdējis, ka reanimācijas pasākumi būtu veiksmīgi. Tāpat upes ar mainīgajām straumēm, tumšo ūdeni un nepastāvīgo gultni ir daudz grūtāk prognozējamas nekā jūra, tāpēc upē peldēties ir daudz bīstamāk nekā mierīgās jūrā,» atzīst R.Fūrmanis.
Šis ir pirmais traģiskais negadījums, kas noticis Jelgavas pludmalē, kopš tur dežurē apmācīti glābēji. Jelgavas Pašvaldības policijas preses pārstāve Aiva Saulīte stāsta, ka notikuma vietā nekavējoties ieradies arī pārstāvis no policijas vadības, kas arī iztaujājis notikušā lieciniekus. «Pēc informācijas no bojāgājušā draugiem tika noskaidrots, ka glābēji ir rīkojušies atbilstoši situācijai. Par šo gadījumu Pašvaldības policijā tiek veikta dienesta pārbaude. Valsts policijā sākts kriminālprocess,» stāsta A.Saulīte.
Noslīkušais Aleksandrs bija 3. sākumskolas audzēknis. Viņa bijusī klases audzinātāja puisi atceras kā ļoti draudzīgu un sabiedrisku. «Viņš nekad nevienam nav atteicis savu palīdzību, visi ar Aleksandru vienmēr gribēja draudzēties. Viņš bija arī ļoti aktīvs, vienmēr visur piedalījies. Ļoti žēl ģimenes, kas ir ļoti saliedēta, un īpaši vecākus, kas patiesi rūpējas par saviem bērniem,» atzīst skolotāja Inga Iejava.
Skolotāja pati ir divu bērnu mamma un atzīst, ka savu meitu, kas ir pusaudze, uz Lielupi vienu peldēties joprojām nelaiž. «Esmu sapratusi, ja tu slīksi, ir maz cerību, ka tevi kāds sadzirdēs, pamanīs un izglābs. Kad pludmalē ir daudz cilvēku, tur ir tāds troksnis, ka neko nevar saprast. Ja kāds arī sauc palīgā, tad no malas dzirdēt to nav iespējams. Ja nelaime notiek netālu, tad peldētāji, visticamāk, domā, ka tas ir joks, jo atpūtnieki bieži mēdz šādi jokot un imitēt slīkšanu,» stāsta I.Iejava. Viņasprāt, arī glābēji pludmalē vairāk strādā kā policisti, kas pirmkārt uzrauga sabiedrisko kārtību un tikai tad uzmana peldētājus. ◆
