Inta Potaša ir pensionāre, kurai novembrī būs 64 gadi. Sešpadsmit mēnešu laikā viņa no apaļīgas sievas ir pārvērtusies par optimistisku un ļoti aizņemtu kundzi. Šajā laikā viņa zaudējusi 43 kilogramus svara.
Inta Potaša ir pensionāre, kurai novembrī būs 64 gadi. Sešpadsmit mēnešu laikā
viņa no apaļīgas sievas ir pārvērtusies par optimistisku un ļoti aizņemtu kundzi.
Šajā laikā viņa zaudējusi 43 kilogramus svara.
«Es varu tikai pateikties Dievam. Viņš ir radījis šo pasauli, un domāju, ka arī Dievs grib redzēt skaistus cilvēkus. Viņš deva tādu gudrību, ka man kaut kas jādara savas veselības labā. Kad uzzināju par Svara vērotāju kustību, ilgi domāju un divus mēnešus cīnījos ar sevi – iet vai neiet. Man tomēr jau ir pāri sešdesmit, un reklāmās pārsvarā ir redzams, ka jauni cilvēki zaudē svaru. Bet domāju: vai tad nu mani kāds dzīs ārā, es tikai paklausīšos. Ticības šai metodei man nebija. Biju dzirdējusi par dažādām diētām, mēģinājusi gan nebiju neko. Kāds brauc uz Liepāju, cits tievē ar tabletēm, bet man jau nav līdzekļu, lai kaut kādas dārgas diētas ievērotu. Domāju, aiziešu paskatīties, un ar to viss sākās,» stāsta Svara vērotāju šā gada skatītāju simpātijas balvas ieguvēja.
Svars rada veselības problēmas
Intas kundze sapratusi, ka kaut kas dzīvē jāmaina, jo bijušas nopietnas veselības problēmas: ļoti augsts asinsspiediens, pampušas kājas, jo ir tikai viena niere, apgrūtināta asinsrite.
«Es dzīvoju ceturtajā stāvā, uzkāpt nevarēju – pakāpos vienu posmiņu un atpūtos, kaimiņiene somu palīdzēja uznest. Domāju, ak, debess žēlīga, ja palikšu uz gultas, ko darīšu! Neviens nevar pakustināt manus 110 kilogramus, un es pati fiziski būšu pagalam. Sāpēja gan celis, gan gūža. Domāju, ārprāts, ja man stāv priekšā dārgā gūžas operācija!» tā Intas kundze.
Pazīstu sievietes, kurām ir līdzīgas problēmas…
«Tad lai viņas ņem visus savus piecus prātus un prom uz Svara vērotājiem! No pagājušās vasaras, kad sasniedzu sev vēlamo svaru, dzīve ir pilnīgi mainījusies. Nekad neesmu bijusi tik noslogota: skrējusi, piedalījusies un visiem palīdzējusi. Eju baptistu baznīcā. Man ļoti patīk māsu pulciņā, palīdzu bijušajiem kolēģiem pieskatīt mazo bērnu, laukos pie pazīstamiem paņēmu dažas vagas un audzēju sev dārzeņus, pie meitas uz Dobeli arī vajag aizskriet,» kundze ātri pārskaita darāmo.
Intas kundze apgalvo, ka jau jaunībā viņai bijusi tendence kļūt apaļākai. Kad precējusies, svars bijis 72 kilogrami. Jau 35 gadu vecumā bijis radikulīts un citas vainas.
Lielākais svars bijis 118 kilogramu. Tad viņa mēģinājusi ievērot Mēness fāzes pēc jogu kalendāra un mazliet svara zaudējusi.
Vai svara zudums neietekmēja veselību? Ko par to teica jūsu ģimenes ārsts?
«Līdzās iepriekšteiktajam man vēl ir arī sirds stimulators. Varu steigties auļos. Tad mazbērni saka: «Ome, piebremzē!» Pagājušajā nedēļā biju pie ārstes, un viņa, uz mani skatoties, teica, ka arī būs jāiet uz Svara vērotājiem. Sagadījās, ka tieši pirms tievēšanas sākuma iztaisīju analīzes. Holesterīna līmenis asinīs bija 5,4. Nesen intereses pēc tās atkārtoju – 4,4. Arī pārējie rādītāji – ļoti labi. Kādreiz tabletes ēdu saujām: pret sāpēm, asinsspiedienu, sklerozi. Tagad dienā man ir tikai viena tabletīte sirdij.»
Par divriteni, kuru nepārdeva
Intas kundzei ir divritenis, kuru vēl pirms pāris gadiem viņa bija nolēmusi pārdot – kam tad tas bija vajadzīgs, braukt jau neviens tāpat nebrauca. Labāk pārdot un nopirkt kaut ko garšīgu. Bet tā nu iznācis, ka pagājušajā vasarā viņa nolēmusi aizbraukt pie meitas uz Dobeli ar šo pašu divriteni.
«Pirmo reizi tos trīsdesmit piecus kilometrus braucu stundu un piecdesmit minūtes. Biju sariktējusies, ka man būs trīs atpūtas vietas – divas noteikti, bet, ja nevarēšu, arī trešā. Pirmā – pie Auces pagrieziena, otrā – Nākotnē un, ja vajadzēs, arī Šķibē. Bet bija tikai viena – Nākotnē. Domāju, nenokāpšu no riteņa. Pasēdēju, apēdu savus ābolus un mierīgi braucu tālāk. Meita, mani ieraugot, bija ļoti pārsteigta. Arī šovasar turpinu šos braucienus – gan retāk, nav vairs tik daudz laika,» stāsta pensionāre.
Ome kāpj kalnā un jāj ar zirgu
Šinī vasarā Intas kundze ar mazdēlu piedalījās Svara vērotāju organizētajā pārgājienā uz Siguldu. Domājusi, tāda pastaiga vien būs pa Siguldas skaistākajām vietām, bet sanācis kārtīgs pārgājiens ar rāpšanos Gaujas Senlejas pakalnos.
«Nemūžam nedomāju, ka to varēšu, bet izdevās!» viņa ir patiesi priecīga.
Saviem mazbērniem – desmitgadīgajam Ērikam un sešpadsmitgadīgajai Ivetai – viņa tradicionāli katru gadu 1. septembrī sagādā kādu pārsteigumu. Kādreiz cepusi kādu kārumu, bet šogad nolēmusi – nekādu kūku, cik tad jaunajiem patīk sēdēt pie galda un ēst. Tā radās doma braukt uz Tērveti. Visas trepītes izkāpelējuši, izšūpojušies, Lutausi un Meža veci apskatījuši un tikuši arī līdz Tērvetes zirgiem…
«Saku mazmeitai un viņas draudzenei, ka nu zirgam mugurā jāsēžas. To gan ne – bail no zirga. Saku, pieiesim vismaz, pamīlēsim. Paglaudām, redzam, nav nekas briesmīgs, nu patīkams lopiņš. Tad mazdēls uzkāpj zirgam mugurā, bet mazmeita – neparko. Nesaprotu, ko darīt. Tad mazmeita saka, nu labi, ome, ja tu kāpsi tam zirgam mugurā, tad es arī. Man nekas cits neatlika. Pati neticēju, ka pēc četrdesmit sešiem gadiem jāšu ar zirgu. Vajadzēja pierādīt, ka varu, un biju sajūsmā. Tad meitenes skatās, ja jau tik veca tante to var, tad viņas arī. Beigās visi bijām ļoti priecīgi!» atceras vecmāmiņa Inta.
Puse šķīvja ar dārzeņiem
Protams, sākot apmeklēt Svara vērotāju nodarbības, ļoti mainījās Intas kundzes ēdienkarte. Kādreiz viņa neatteicās no žāvētām vistām, īpaši no to treknās ādiņas, labi garšoja arī kūpināta gaļa.
«Ja man kādreiz kāds būtu teicis, ka ēdīšu putras, – neticētu. Tagad brokastīs labprāt ēdu pienā vai ūdenī vārītu auzu pārslu biezputru. Svara vērotāju ieteiktā receptē uz glāzi šķidruma ņem divas ēdamkarotes pārslu un apjomam, ja vēlas, – arī karoti kliju. Tās arī labi tīra zarnu traktu. Vēl var pielikt karotīti medus vai ievārījuma. Man patīk putrai pierīvēt kabaci vai ķirbi. Nu un vēl liela krūze kafijas ar pienu. Pusdienās obligāti jābūt dārzeņiem – pusei no visas porcijas apjoma. Tad divi vidēja lieluma kartupeļi un 100 līdz 120 gramu jebkuras liesas gaļas. Vakariņās skatos, kas man no dienas normas ir palicis pāri. Vēl, protams, jādzer daudz ūdens. Kādreiz no rīta izdzēru krūzi tējas, un man šķidruma pietika visai dienai. Šodien varu uzreiz izdzert četras glāzes ūdens, bet pie tā jāpierod pakāpeniski. Esmu atteikusies no sāls, arī gaļu lietoju mazāk. Varbūt tāpēc man ir vairāk enerģijas un labestības, jo veģetārieši apgalvo, ka gaļa dara cilvēkus niknus un agresīvus,» smaida Intas kundze.
Protams, uz ielas sen neredzēti paziņas Intu vairs nepazīst. Sievas ietekmēts, arī vīrs Jānis ir zaudējis astoņus kilogramus un jūtas par to priecīgs. Kad vaicā, vai nav dārgi «vērot svaru», 2000. gada skatītāju simpātija Inta Potaša atbild:
«Ar naudu nevar samaksāt to, ko esmu ieguvusi, – veselību, dzīvesprieku. Zāles un dažādi treknumi arī maksā naudu.»
