Koncertzālei Rīgā jābūt! Un ne tikai galvaspilsētā! Arī ārpus tās dzīvo cilvēki, kas vēlas baudīt mūziku un mākslu.
Koncertzālei Rīgā jābūt! Un ne tikai galvaspilsētā! Arī ārpus tās dzīvo cilvēki, kas vēlas baudīt mūziku un mākslu.
Izvērtējot situāciju par Kultūras ministrijas plānoto koncertzāles būvniecību Rīgā AB dambī, jāsecina – viena lieta ir emocijas, bet, risinot tik nozīmīgus jautājumus, lēmumi jāpieņem pragmatiski.
Meklējot pareizāko risinājumu, ļoti svarīgi jautājumu aplūkot kompleksi, ņemot vērā dažādu jomu – gan projektēšanas un būvniecības darbu, gan pilsētvides plānošanas, gan vides – speciālistu viedokli. Ne tikai par pašu koncertzāles būvi, bet, piemēram, rūpīgi un ar atbildību jāizvērtē, kā būvniecības darbi ietekmēs Daugavu. Nopietni analizējama, atļaušos teikt, traģiskā situācija ar transporta kustības pašreizējo noslogotību Rīgā, bet kas notiks pēc jauno “Trīs brāļu” – Nacionālās bibliotēkas, Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles – izbūves Pārdaugavā? Līdz šim publiskotais speciālistu viedoklis šajos jautājumos nav bijis viennozīmīgs. Tāpēc, manuprāt, lietderīgi izskatīt alternatīvus piedāvājumus būvēt koncertzāli citā vietā un par mazākiem līdzekļiem.
Protams, koncertzāle jāfinansē no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Tomēr pašvaldības materiālais atbalsts jāsamēro ar citām vajadzībām – gan kultūras, gan saimnieciskajā jomā. Saprotamas daudzu speciālistu un ne tikai viņu bažas par to, cik lieli naudas līdzekļi no valdības tiek piešķirti jaunajām būvēm, neņemot vērā, kādā stāvoklī atrodas ne mazāk svarīgie kultūrvēsturiskie objekti – Doma koncertzāle vai Rīgas pils, kas jau labu laiku ne tikai nav rādāma pilsētas viesiem, bet ir avārijas stāvoklī.
Runājot par koncertzāles un līdzīgu objektu būvniecības politizēšanu, jāatzīst, ka mūsu valstī tiek politizēts gandrīz viss. Mans viedoklis – pilsētas vadīšana ir saimniecisks pasākums. Pilsētas vadītāju mērķis ir domāt un rūpēties par tās attīstību un iedzīvotāju labklājību. Tāpēc, pieņemot lēmumus, jāvadās pēc saimnieciski izdevīgākā principa. Galvenais politiķis šajā procesā ir pilsētas iedzīvotājs.
Jelgavā mūzikas dzīve ir aktīva, mums ir Mūzikas vidusskola. Tāpēc pašvaldība Kultūras ministrijai izteikusi vēlmi koncertzāli redzēt arī savā pilsētā. Protams, ne tik grandiozu, kāda plānota galvaspilsētā. Saņēmām noraidījumu. Tas pamatots ar viedokli, ka nav racionāli būvēt kultūras celtnes tuvāk par 100 kilometriem rādiusā no Rīgas. Skumji. Ņemot vērā cilvēku iespējas, reģiona iedzīvotājam, kas dzīvo 100, 50 un mazāk kilometru attālumā no galvaspilsētas, nokļūt uz koncertu Rīgā ir visai problemātiski. Laika un arī naudas līdzekļu ziņā. Tāpēc mūsu uzdevums ir rūpēties, lai kultūra cilvēkiem būtu pieejama tepat uz vietas. Pasakiet, cik reižu Rēzeknes vai Dobeles iedzīvotājam būs iespējams apmeklēt Nacionālo bibliotēku vai jauno koncertzāli?
Var saprast grandiozo projektu arhitektus, valdību, Kultūras ministriju par vēlmi pēc sevis atstāt mūža darbus. Var jau visu naudu ieguldīt galvaspilsētā, bet kāda tam nozīme, ja nebūs ceļu, pa kuriem cilvēkiem līdz kultūras “mekai” nokļūt.
