Batijas jūras valstu riteņbraukšanas projekts ir sadarbība starp 22 pašvaldībām un organizācijām Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā un Zviedrijā.
Batijas jūras valstu riteņbraukšanas (BJR) projekts ir sadarbība starp 22 pašvaldībām un organizācijām Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā un Zviedrijā. To finansē ES “Interreg IIl” B programma. BJR projekta virsvadību uzņēmusies zviedru Orebro pilsētas pārstāvji. Viens no sadarbības partneriem ir arī Jelgavas pašvaldība.
Baltijas jūras valstis izjūt arvien augošu vides piesārņojumu, kas saistīts ar motorizētās satiksmes intensitātes palielināšanos. Velobraukšana ir viena no alternatīvām, kas turklāt vedina uz taupīgu energo resursu izmantošanu.
Projekta darbības laiks ir no 2004. līdz 2007. gadam.
Tā mērķi dažādās vietās atšķiras. Orebro un Šauļos pēta velosipēdu lietošanu ceļā uz darbu; Linkopingā un Cēsīs – velonodrošinājumu; Rostokā un Līvānos – riteņbraucējiem domātās ceļa zīmes un informāciju; Orebro un Bad Dob/Klutcā – velotransporta kombinēšanu ar sabiedrisko transportu; Jelgavā – velobraukšanas ietekmi uz veselību; Vasterā – divriteņu izmantošanu mantu un pasažieru transportā, Kalmarā – klimata ietekmi uz velobraukšanu; Klaipēdā un Suvalkos – velotūrismu; Šonebergā, Grevesmā un Rehnā – velobraukšanu starp nelielām pilsētām; Orebro un Drammenā – vīziju par velosipēdu pilsētām.
Divriteņu zādzību mazināšana ir viena no aktuālākajām problēmām arī Zviedrijā. BJR vadītāji uzskata, ka būtu vajadzīgas labāk aprīkotas stāvvietas, drošākas, modernākas atslēgas, kas izgatavotas no dzelzs, labāka apdrošināšanas kompāniju un policijas sadarbība.
Lai riteņbraukšana gūtu lielāku popularitāti, BJR vadītāji domā, ka ir vajadzīga “prāta vētra”, jāizglīto cilvēki un jāuzlabo sadarbība gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, jāveido lielāka pretestība automobiļu ražošanas un naftas industrijai, jārada jauni satiksmes noteikumi, kas pievērstu uzmanību riteņbraucējiem, velosipēdi, ar kuriem varētu pārvadāt vairāk sadzīvē nepieciešamo kravu.
Eiropas lielākajās pilsētās gaisa piesārņojums daudzviet sasniedz līmeni, kas apdraud cilvēka veselību. Lielākais piesārņotājs ir autotransports, kas stāv sastrēgumos. Automašīnas vismazāk piesārņo gaisu, braucot ar ātrumu 60 – 70 km/st.
Dānijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Nīderlandē kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem tiek veicināta divriteņu lietošana. Šo valstu lielākajās pilsētās vairāk nekā 40% iedzīvotāju dodas uz darbu ar velosipēdiem.
Dažiem jelgavniekiem reiz pastaigā pa Briseli bijušas nepatikšanas ar policiju, jo viņi nejauši pamanījās uzkāpt uz velosipēdistu celiņa. Tad nu pēc ilgākas skaidrošanās, ka iebraucējiem no austrumiem tas nav apzināts pārkāpums, incidents atrisināts ar mutisku atvainošanos.
Pēc vairāku riteņbraucēju pieredzes, Jelgavā velosipēds parasti ir ātrākais un ērtākais satiksmes līdzeklis, rēķinot nokļūšanas laiku no durvīm līdz durvīm, 0,5 līdz 1,5 km attālumā. Būtiski tas neatpaliek no automašīnām visā pilsētas teritorijā. Ielu satiksmes drošības līmenis velobraucējiem varētu būt labāks.
Ķiveres veikalos maksā, sākot no trim latiem. Nav tālu jāmeklē gadījumi, kad tās varbūt varēja glābt cilvēka dzīvību. Pagaidām gan LR ceļu satiksmes noteikumos tās nav paredzēts lietot nav obligāti.
Izmantots Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieču Evijas Burmeisteres un Kristīnes Kuvšinovas pētījums “Velotransporta izmantošana un attīstība Jelgavā
2005. gadā”
