Kamēr mūsu valstī cilvēki gaida ziemu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele divas nedēļas pavadīja siltākās zemēs – Indijā un Nepālā.
Kamēr mūsu valstī cilvēki gaida ziemu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele divas nedēļas pavadīja siltākās zemēs – Indijā un Nepālā. Redzēja cilvēku dedzināšanu, kobru dancinātājus un piedzīvoja šo valstu pretrunīgo skaistumu.
Dienā plus 30 grādu, naktī ap plus 15, debesis skaidras, bez nokrišņiem – tādi laika apstākļi decembra sākumā valdījuši šajās valstīs, sagādājot visai patīkamu atpūtu. Naktīs viesnīcās gan reizēm bijis pavēsi, jo tur apkures sistēmas nav, tāpēc īpašnieki piedāvājuši izmantot elektriskos sildītājus.
Universālā cena – viens dolārs
Indijā, iedams laukā no lidostas, J.Ābele piedzīvojis pirmo pārsteigumu – koferītim, kuru viņš vilcis pie rokas, pēkšņi uzklupuši kādi pieci cilvēki. “Pirmā doma – mani grib aplaupīt –, taču izrādījās – vēlas palīdzēt. Indieši uzskata, ka baltais cilvēks ir sers, tāpēc viņam nekas pašam nav jādara. Turpmāk koferus vairs nenesām, jo maksa par šo pakalpojumu bija diezgan simboliska – viens dolārs.”
Šāda cena Indijā un Nepālā ir daudz kam, it sevišķi ielu tirdzniecībā. Tiesa, naudai vienmēr jābūt samainītai pa dolāram, citādi var iznākt kā vienam no dekāna līdzbraucējiem. Viņš iedevis desmit dolāru par preci, kas maksājusi, dolāru. Indietis nav darījis kā tirgotāji Ēģiptē – paķēris naudu un aizbēdzis, bet atdevis visu savu preci. Laimīgais pircējs gandrīz vai varējis atvērt savu suvenīru veikaliņu. Tūristu iecienītākās preces – dārgakmeņi un dabīgā zīda audumi, kas tur maksā krietni lētāk nekā Latvijā.
Mirušos dedzina upes krastā
Hinduistiem pieņemts mirušos sadedzināt un viņu pelnus izkaisīt Gangas upē vai tās pietekās. “Skats nav no jaukākajiem. Kad tajā lūkojāmies, vējš nesa dūmus tieši virsū, tādēļ ilgi neizturējām.” No mirušā turības līmeņa atkarīgs malkas grēdas, uz kuras cilvēku dedzina, lielums, reizēm pat šķiet, ka trūcīgāko sadedzināšanai kurināmā nepietiks. Pēc tam, kad mirušā vecākais dēls novelk tam drēbes un apsedz ar palagu, pie darba ķeras “kurinātāji”. Tie ir tā saucamie “nepieskaramie” – kasta, kuriem nav tiesību pieskarties citu kastu pārstāvjiem. Kad līķis sadedzināts, tā pelnus kopā ar malkas atlikumiem iestumj upē.
Sliktāk klājas musulmaņiem, kas mirušos apbedī kapos. Tur, kur dominē hinduisti, viņiem neļauj iekārtot kapus, tāpēc aizsaulē aizgājušie nereti tiek vesti simtiem kilometru tālu. Citādi abas reliģijas sadzīvo visai mierīgi.
Iedzīvotājus nespēj saskaitīt
20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Indijā palielinājies gandrīz par 50 procentiem, un, ja dzimstība saglabāsies šādā līmenī (nav iemesla, lai tā nebūtu), iespējams, vēl pēc pārdesmit gadiem indieši meklēs mājvietas citās valstīs. Tad var sanākt, kā pareģo Bībele, – pār pasauli valdīs dzeltenā rase.
Jau pašlaik Indija ir pārapdzīvota, un cik tajā ir iedzīvotāju, precīzi neviens nezina. Tautas skaitīšana notiek primitīvi – tiek saskaitīti iedzīvotāji vienā kvartālā, bet pēc tam to pareizina ar kvartālu skaitu pilsētā.
Valstī ir gana daudz kontrastu – mūra, kas atdala dažādu kastu pārstāvjus, vienā pusē valda pārticība, otrā – bads un netīrība. Visvairāk tūristus pārsteidzis tas, ka sabiedriskās tualetes praktiski nav atrodamas, vismaz tādā izpratnē, kā mēs to saprotam. Ja vajadzība spiež, tas notiek uz ielas vai, kā redzējis J.Ābele, – dzelzceļa stacijā uz sliedēm, blakus citiem cilvēkiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Indijā uz ielas nevajag pirkt neko dzeramu – ātri vien var iedzīvoties kādā zarnu slimībā. Arī rokas jāmazgā pēc iespējas biežāk.
Baidās no pievienošanas Indijai
Runājot par Nepālu, nereti tiek pieminēti tās maoisti. Tikai šajā braucienā J.Ābele uzzinājis, ka tiem nav nekāda sakara ar Ķīnas maoistiem. Tā, izrādās, ir iedzīvotāju daļa, kas Nepālu vēlas pievienot Indijai.
Aizvien biežāk indieši brauc dzemdēt uz kaimiņvalsti, līdz ar to piedzimušie mazuļi iegūst Nepālas pilsonību. Kad viņi sasniegs pilngadību, varēs piedalīties šīs valsts vēlēšanās un balsot par indiešu partijām. Ja tās gūs pārsvaru, nav izslēgts, ka tiks nobalsots par abu valstu apvienošanu.
Dzīves līmenis Nepālā ir acīmredzami augstāks nekā Indijā, tāpēc nepālieši, tie, kas neatbalsta apvienošanu, uzskata, ka Nepālas ielās pārsvarā ubago indieši.
“Protams, lai iepazītu šīs zemes, nepieciešams krietni ilgāks laiks, taču zinu vienu – noteikti vēlos tur atgriezties,” noslēgumā piebilst dekāns.
***
Indija
– Federatīva republika ar 25 štatiem.
– Teritorijas ziņā viena no lielākajām pasaules valstīm – 3,3 miljoni kvadrātkilometru.
– Dzīvo vairāk nekā miljards iedzīvotāju.
– Valsts valodas: hindu un angļu.
– Ticības: hinduisti, musulmaņi, kristieši.
***
Nepāla
– Karaliste.
– Platība: nepilni 150 tūkstoši kvadrātkilometru (apmēram divas Latvijas).
– Iedzīvotāju skaits: ap 30 miljoniem.
– Valsts valoda: nepāliešu.
– Ticības: hinduisti, budisti, musulmaņi.
