Jebkurā pasaules kaktā, jebkurā valstī spēkā ir absolūta biznesa veiksmes formula – jātiek pie valsts vai pašvaldību pasūtījuma. Var gan gadīties, ka peļņa nebūs nekāda lielā, tomēr ir garantēts, ka regulāri saņemsi līgumā norunāto, vai tur plīst vai lūst. Protams, ja vien, nedod Dievs, pati valsts vai pasūtītājs pašvaldība nenoiet pa burbuli. Prakse gan liecina, ka tā nemēdz notikt un gan valsts, gan pašvaldības maksā pielīgto nekurnēdamas un laikus. Uzņēmuma īpašniekiem atliek vien gaidīt norēķinu datumu. Līdz ar to līgumu starp pašvaldību un privātuzņēmumu par Jelgavas vecā pasta nama iznomāšanu bērnu deja kolektīva vajadzībām var arī uzlūkot kā veiksmīgu privāta uzņēmuma biznesa darījumu. Tas uz desmit gadiem ieguvis stabilu un solīdu klientu, kurš ar maksājumiem, ticamākais, nekavēsies. Priecīga, iespējams, ir arī pašvaldība, kura uz labu laiku būs tikusi vaļā no vienas galvassāpes – kur lai liek dejotājus. Ja neņem vērā dažas noslēgtā līguma dīvainības – apakšnomnieks līgumu ar iznomātāju noslēdzis, tikmēr pēdējais ar īpašnieku vēl ne –, viss liekas lielā čikiniekā. Starp citu, arī no juridiskā viedokļa raugoties, lai arī viens no iznomātāja «Roma nami» pārstāvjiem vienlaikus ir pašvaldības ne tā mazākā ranga amatpersona. Protams, tā lēmumu par iznomāšanu pati sev diezin vai būs pieņēmusi. Tajā pašā laikā, no ētiskā viedokļa raugoties, darījums izskatās ne visai, teiksim, solīds. Un, raugoties ilgākā termiņā, vairāk nekā sešsimt tūkstoši latu nav maza summa, lai nedomātu par citu risinājumu pārredzamā nākotnē.
Pie neiztukšojamās naudas lādes
00:01
20.09.2008
70