Šodien svētkos sveicam daiļā dzimuma pārstāves – Zentas, Dzeldes un Zeldas. Zenta Cīrulīte dzimusi Vadakstē septiņu bērnu ģimenē.
Šodien svētkos sveicam daiļā dzimuma pārstāves – Zentas, Dzeldes un Zeldas.
Zenta Cīrulīte dzimusi Vadakstē septiņu bērnu ģimenē. 1945. gadā gaviļnieci kopā ar brāļiem, māsām un vecākiem izsūtīja uz Krieviju, kur, lai pievārētu trūkumu un badu, Zentai jau divpadsmit gadu vecumā vajadzēja strādāt smagu darbu fabrikā. Kraujot vagonos dēļus, līdz brīdim, kad visa Cīrulīšu ģimene varēja atgriezties Latvijā, pagāja divdesmit pieci gadi.
Tagad Zenta dzīvo viena, kopj dārziņu un pieskata pati sevi. Vienīgais viņas mīlulis, ar kuru viņa pavada ik dienu, ir sunītis Reksis.
Pirms aiziešanas pensijā gaviļniece nodarbojās ar dažādu stādu audzēšanu un pārdošanu, pašreiz audzēts tiek tikai savām vajadzībām.
Vārdadienas svinības tiek atzīmētas pieticīgi, bet mīļi. Tās ir reizes, kad ciemos atbrauc māsas un brāļi. Zenta uzklāj svētku galdiņu, un visi kopīgi patērzē par aizgājušajiem laikiem. Kad atmiņu kamols ir iztīts, sākas lielā dziedāšana. «Dziedam visas veclaiku dziesmas, kuras tik zinām,» stāsta gaviļniece.
Par savu vārdu Zenta vecākiem ir pateicīga. Viņa gan neatminot, kādēļ dots tieši tāds, taču gaviļniecei tas patīk un asociējas ar kaut ko stabilu un noturīgu. Pati vārda īpašniece uzskata, ka tas ir sens un vecmodīgs, varbūt tādēļ arī nav vairs tik populārs kā agrāk.
Gaviļniecei ļoti patīk ziedi, īpaši lilijas. «Katru gadu, kad ir liliju ziedēšanas laiks, vienmēr nopērku vismaz vienu ziediņu,» viņa atzīstas. Lai gan arī viņas dārziņā ir sastādīti šie skaistie ziedi, tie vēl neesot tik lieli un krāšņi.
