Saeima atbalstījusi pēc Zaļo un zemnieku savienības ierosinājuma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu pagarināt iespēju priekšlaicīgi pensionēties vēl trīs gadus – līdz 2008. gada 1. jūlijam.
Saeima atbalstījusi pēc Zaļo un zemnieku savienības ierosinājuma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu pagarināt iespēju priekšlaicīgi pensionēties vēl trīs gadus – līdz 2008. gada 1. jūlijam. Ko nozīmē šis lēmums iedzīvotājiem?
Valstī noteiktais pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem ir 62 gadi. Sievietes pašlaik gan doties pensijā var no 60 gadiem, bet pensionēšanās vecums tuvākajos gados pakāpeniski izlīdzināsies, 2008. gadā sasniedzot 62 gadu robežu. Tomēr likumdošana paredzēja, ka līdz 2005. gada 1. jūlijam cilvēki pēc savas vēlēšanās varēja doties pensijā arī agrāk. Ar Saeimas atbalstu šis periods ir pagarināts – vēl trīs gadus sievietes un vīrieši varēs pensionēties priekšlaicīgi (divus gadus pirms pensiju likumā noteiktā vecuma sasniegšanas. Vīrieši gan ne agrāk kā 60 gadu vecumā, ja viņu darba stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem.
Lai apzinātu cilvēku viedokli, tikos ar reģionu iedzīvotājiem visā Latvijā. Jāatzīst, ka attieksme pensionāru vidū pret šo jautājumu nav viennozīmīga, jo priekšlaicīgā pensionēšanās ietver arī riskus.
Daļa cilvēku atzīst, ka daudz labprātāk strādātu ilgāk, tā uzkrājot lielāku pensiju un pavadītu laiku darba kolektīvā. Priekšlaicīgā pensionēšanās rada lielāku risku saņemt zemāku pensiju, jo tās apmērs ir atkarīgs gan no sociāli apdrošināto iemaksu apjoma, gan no vecuma, kad cilvēks izvēlējies doties pensijā. Vecuma pensijas apmērs lielāks ir tad, ja cilvēks pensiju pieprasa pensionēšanās vecumā vai vēlāk, nevis, ja pensija tiek pieprasīta priekšlaicīgi. To uzskatāmi apliecina skaitļi – 2004. gadā vidējā vecuma pensija, ja cilvēks to pieprasīja īstajā pensionēšanās vecumā, bija vairāk nekā 83 lati, savukārt, ja priekšlaicīgi, tad nepilni 62 lati.
Tādējādi visiem ir izdevīgāk strādāt pēc iespējas ilgāk, tā uzkrājot savu pensiju kapitālu – cilvēks saņemtu lielāku pensiju; pašvaldībām būtu vairāk nodokļu maksātāju, kā arī uzlabotos nodarbinātības situācija valstī. Pirmspensijas vecuma cilvēku vēlmi strādāt apliecina arī viņu interese par karjeras izvēles jautājumiem, kas pēdējā gada laikā palielinājusies vairāk nekā uz pusi. Gandrīz 400 iedzīvotāju pirmspensijas vecumā 2004. gadā vēlējušies noskaidrot sev piemērotāko profesiju, kā arī nepieciešamās papildu prasmes un zināšanas, lai veiksmīgi atrastu darbu un turpinātu strādāt.
Jau pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno dažādus aktīvos nodarbinātības pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem būt konkurētspējīgiem pašreizējā darba tirgū. Pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir iespējams saņemt profesionālo apmācību, pārkvalificēties, uzlabot kvalifikāciju un strādāt īpaši izveidotajās subsidētajās darba vietās. Lai veicinātu pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātību, NVA speciālistiem esmu uzdevusi sagatavot priekšlikumus, kā attīstīt subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kā arī aicinājusi pašvaldību vadītājus un darbiniekus aktīvi iesaistīties šīs vecuma grupas nodarbinātības veicināšanā.
No 2004. līdz 2006. gadam Labklājības ministrija plānojusi arī no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstībai novirzīt 22,5 miljonus latu. Aicinu ikvienu vērsties NVA reģionālajās filiālēs, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas atrast darbu vai nomainīt jau pašreizējo nodarbošanos pret piemērotāku, izsvērt visus par un pret, lai cilvēks pieņemtu sev izdevīgāko lēmumu. Mēs turpinām darīt visu, lai iedzīvotājiem, kas vēlas atrast darbu, būtu aizvien vieglāk to izdarīt.
Valsts pašlaik piedāvā iespēju izvēlēties – turpināt strādāt, uzkrājot lielāku pensiju, vai arī doties priekšlaicīgā atpūtā. Lēmums, kuru iespēju izmantot, katram jāpieņem pašam.
