Tādi murgi preses piegādē laikrakstu lasītājiem pat melnākajās bezmiega naktīs nebūs rādījušies.
Tādi murgi preses piegādē laikrakstu lasītājiem pat melnākajās bezmiega naktīs nebūs rādījušies. Nepatīkamus pārsteigumus jaunajā gadā avīžu un žurnālu abonētājiem sagādājuši abi preses piegādātāji – gan Latvijas Pasts, gan abonēšanas centrs “Diena” (ACD). Pat tajos valsts pēcpadomju gados, kad savu iznākšanu negaidīti pārtrauca vairāki preses izdevumi, vismaz tos, kas tika nodrukāti, pasts akurāti izdalīja pasūtītājiem. Uz avīzēm varbūt ne vienmēr, bet uz to piegādātājiem varēja paļauties. Un, kad parādījās nopietns pasta konkurents ACD, šķita, ka nupat būs ideāli – avīzes septiņos pie brokastu galda, turklāt jaunākās, nevis nedēļu vecas.
Tagad, piegādātājiem savas saimniecības modernizējot, centralizējot, optimizējot un tātad pārkārtojot, nabaga abonents, kurš, starp citu, ir pastāvīgs piegādes pakalpojuma pircējs un maksā uz priekšu, izrādās novelts no pjedestāla un zemē iemīts. Viņu dažbrīd pat nepamana, galvenais – lai naudu samaksā. Kā, piemēram, gadījies kādam vīram no Vaivaru ielas, kas “Zemgales Ziņas” abonējis pusgadam, bet avīzi nesaņem un arī turpmāk nesaņems, jo pa šo laiku, kopš novembrī klients samaksājis rēķinu, ACD nolēmis, ka 15 minūšu gājiens no centra ir pālāk tāls un turp presi vairs neatmaksājas nest. Bez brīdinājuma par šādu lēmumu. Sak, cilvēks gan jau janvārī attapsies, sāks meklēt veltīgi iztērēto naudu un aizies pasūtīt savas avīzes pastā.
Tikai arī pastā viņu negaida. Vismaz pašlaik ne. Tur jaunā datorizētā abonēšanas sistēma vēl testēšanas režīmā. Bet arī pirms tās ieviešanas vienā gabalā cilvēki “Ziņām” sūdzējās, ka laikraksti nav piegādāti. Ne vienu vien jelgavnieku pasts mēģinājis pieradināt ikdienas avīzes lasīt reizi nedēļā.
Ne tikai Jelgava tā nelaimes bedre. To pašu sistēmas datorizēšanu pastā un apkalpošanas zonas krasu samazināšanu ACD piedzīvojuši avīžu un žurnālu uzticami lasītāji visā valstī. Vadītāji gan nemitējas apgalvot un savos stratēģiskajos plānos rakstīt, ka klients ir pats galvenais, tikai vai tam ticēs cilvēks, kas laikā vai pat nemaz nedabū to, par ko godīgi samaksājis. Pasta ģenerāldirektors solījis kaut kā atdarīt juku laikā cietušajiem, jo pavisam pazaudēt klientus vis negrib, bet ACD piešmauktie uz gandarījumu var necerēt, jo, tie, kas palikuši aiz mistiski novilktās apkalpošanas zonas robežas, šo piegādātāju acīmredzot vairs neinteresē.
