«Kad es 1988. gadā, būdams Kijevas Universitātes Vēstures fakultātes students, jautāju profesoram, bija vai nebija bads Ukrainā 1932. – 1933. gadā, viņš atbildēja – nē,» Jelgavas ukraiņu kultūras kluba «Džerelo» pasākumā, pieminot golodomora upurus, stāstīja Ukrainas vēstniecības padomnieks Aleksandrs Kušnirs.
Padomju laikā golodomors bija aizliegts temats. Tikai ar valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā sākās vēsturnieku pētījumi šajā virzienā un nevainīgi bojāgājušo godināšana. 1932. gadā Ukrainā bija laba raža. Bada, kurā Ukraina zaudēja 3,5 miljonus cilvēku, cēlonis bija čekistu represijas, nežēlīgi zemniekiem atņemot viņu izaudzēto. «Jau aizsaulē aizgājušais ukraiņu literāts, arī jelgavnieks Apolinārijs Macevičs sarakstījis stāstu par golodomoru. Šī traģēdija skārusi vai katru ukraiņu ģimeni,» stāsta «Džerelo» vadītāja Gaļina Jurčenoka. Ukrainā ar likumu noteikts, ka katra novembra pēdējā sestdienā jāpiemin golodomora upuri. To ievēro arī Jelgavā dzīvojošie ukraiņi. Pasākumā tika rādīta 1991. gadā Ukrainā uzņemtā mākslas filma «Bads – 33».
