8. maijs. Kara nobeiguma diena. Eiropas diena, bet ne uzvaras diena, jo latvju karavīrs netika uzvarēts. Lielākā daļa izklīda mežos, lai turpinātu cīņu.
8. maijs. Kara nobeiguma diena. Eiropas diena, bet ne uzvaras diena, jo latvju karavīrs netika uzvarēts. Lielākā daļa izklīda mežos, lai turpinātu cīņu.
Diena lietaina, it kā sērotu par kritušajām dvēselēm. Braucam uz Lesteni, karā kauto Brāļu kapiem. Piestājam pie pieminekļa Jelgavas aizstāvjiem. Tur jau nolikti divi brīnišķīgi vainagi tiem, kas krituši par Jelgavu. Noliekam savus ziedus. Pa ceļam Aldis Hartmanis stāsta par tā laika kaujām un rāda ierakumu vietas, kur gāja galvenie triecieni. Kur latviešu vīri bija abu armiju smailēs, lai mežonīgajās kaujās noasiņotu.
Līst. Mācītājs vēl kritušajiem mieru dzimtenes zemē, par kuru viņi lējuši asinis un atdevuši dzīvības. Kā nopūta skan lūgsnas vārdi “Mūsu Tēvs debesīs,/Svētīts lai top Tavs vārds.” Šķiet, ka ar mums kopā tos izsaka tie 80 tūkstoši, kas krituši dažādās vietās Otrā pasaules kara laikā, armijā, kas pretojās atkārtotai krievu ienākšanai. Vācu armijas pusē karoja 164 tūkstoši latviešu vīru.
Vainagus noliek armijas pārstāvji, pāris Saeimas deputātu, Daugavas Vanagi, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, Represēto, Karavīru apvienības, Kritušo kapu komitejas, vietējo represēto vienību pārstāvji. Neviena no valdošajiem. Tie laikam neatzīst leģionāru cīņu, jo vērš skatus uz citu pusi. Par to runā Visvaldis Lācis, mudinot neaizmirst, ka igauņu bāleliņi nāca palīgā, kad mums gāja grūti Pirmajā pasaules karā. Tagad Saeima strīdas par vārdiem, kādus izteikt, lai tik neaizvainotu lielo kaimiņu. Palmīra Lāce rosina sadoties rokās, atbalstot lietuviešu ierosinājumu.
Atceres brīža nobeigumā Karavīru biedrības priekšsēdētājs Skreija aicina sanākušos nostāties gar akmens sienām, kurās iekalti kritušo vārdi, sadoties rokās, lai veidotu dzīvo ķēdi, kas, savijusies ar kritušajiem, veido nepārtrauktību – cīņu par brīvu Latviju. Liekas, ka neesam simti, mūsu ir tūkstoši. Mēs esam vienoti!
