Pēc tam, kad lauksaimnieki vienoti pauda iebildumus pret izstrādāto Latvijas piensaimniecības darbības uzlabošanas stratēģisko programmu, šonedēļ ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām pilnveido nozīmīgo dokumentu.
Pēc tam, kad lauksaimnieki sarunās ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem vienoti pauda iebildumus pret izstrādāto Latvijas piensaimniecības darbības uzlabošanas stratēģisko programmu, šonedēļ ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām pilnveido nozīmīgo dokumentu.
Biedrības “Zemnieku saeima”, citu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju un lielāko piena lopkopēju kooperatīvu pārstāvji pēc pagājušās trešdienas tikšanās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un ministrijas valsts sekretāri Daci Lucauu pauda, ka piensaimniecības stratēģija sagatavota vājo Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu interesēs. Lauksaimnieki sarunās ar ZM norādīja, ka izstrādāto programmu kategoriski neatbalsta. “Programmā jūtam piena pārstrādes uzņēmumu lobija centienus piespiest piena kooperatīvus pārtraukt tā realizāciju Lietuvā un pazemināt zemniekiem piena uzpirkšanas cenu Latvijā. Mēs kategoriski iebilstam pret šādu spiedienu,” saka Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Viņš ir viens no aptuveni 130 kooperatīva “Jaunais piens” dalībniekiem, kura ganāmpulkā ir 340 piena devēju. U.Krievārs uzsver, ka pēdējos gados piena iepirkuma cenas izdevies paaugstināt, tikai pateicoties kooperatīvu darbībai, jo tie apvieno lopkopjus un tādējādi var nebūt atkarīgi no pārstrādes uzņēmumu nosacījumiem. Piemēram, Jaunais piens” pērn decembrī pārņēmis ražotnes “Trikātas piens” darbu, zemnieki var gan rūpēties par produkcijas kvalitātes paaugstināšanu, gan piena piegādātājiem atbilstoši maksāt.
Pēc U.Krievāra teiktā, sagatavošanas stadijā esošajā piensaimniecības attīstības stratēģijā kooperatīviem noteiktas “lielas prasības un būtiski ierobežojumi”. Tāpēc “Zemnieku saeima” izteica sašutumu, ka tik nozīmīgā attīstības plānošanas dokumentā nākotnē vairāk domāts nevis par atbalstu lauksaimniekiem, bet gan “vienos vārtos” par labu pārstrādes uzņēmumiem.
Kad “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Valters Bruss nāca klajā ar paziņojumu, ka organizācija noraida izstrādāto programmu un prasa to pārveidot, ņemot vērā arī piena ražotāju intereses, nozares ministrs M.Roze vien pārmeta biedrībai, ka “tās pārstāvji nav iepazinušies un izpratuši šīs programmas jēgu un mērķus, kā arī nav pilnvērtīgi izzinājuši tās saturu”. Ministrs apgalvo, ka stratēģiskā programma nav sagatavota pārstrādes uzņēmumu interesēs un virzīta uz to, lai pazeminātu piena uzpirkšanas cenas Latvijā vai vājinātu kooperatīvu darbību.
Pēc neoficiālas informācijas, ministrijas sagatavoto programmu par būtiski papildināmu uzskata arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas visā valstī aizstāv ražotāju intereses. Tās valdes priekšsēdētāja piena lopkopības saimniecības vadītāja Aija Balode gan pagaidām no komentāriem atsakās.
Lai gan izvērtušās spraigas diskusijas, ministrijas un lauksaimnieku organizāciju sarunas turpinās. Pēc vakardienas tikšanās ZM valsts sekretāre D.Lucaua paudusi, ka vēl šonedēļ piensaimniecības attīstības stratēģija tiks labota. Rīt LOSP pārstāvju sapulcē plānota diskusija ar M.Rozi un citām ministrijas amatpersonām par turpmāko darbu pie projekta “Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma”.
Kā “Ziņām” skaidro “Zemnieku saeimas” biroja vadītāja Rita Sīle, pagaidām lauksaimnieku organizācijas nolēmušas nogaidīt un tad gatavot kopīgu vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu neatbalstīt programmas tālāko virzību. Zemnieki vērtēs, kā ministrija pārstrādās nozīmīgo dokumentu, ievērojot arī piena ražotāju un lauksaimniecības kooperatīvu sektora nākotnes redzējumu. R.Sīle teic, ka līdz šim sarunas bijušas produktīvas. Jāpiebilst, ka “Piena ceļš” ir otrs lielākais kooperatīvs, kas apvieno Zemgales lauksaimniekus.
Piena nozare Latvijā ir nozīmīgākā lauksaimniecības preču ražošanā, tā dod ap 40 procentu no kopējās lauksaimniecības pievienotās vērtības, un tajā izmanto ap 840 hektāriem zemes.
