Ņemot vērā lauksaimnieku iebildumus un organizāciju idejas, Zemkopības ministrija papildinājusi Latvijas piensaimniecības darbības uzlabošanas stratēģisko programmu.
Ņemot vērā lauksaimnieku iebildumus un organizāciju idejas, Zemkopības ministrija papildinājusi Latvijas piensaimniecības darbības uzlabošanas stratēģisko programmu. Tā ceturtdien nosūtīta Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un turpmāk kalpos kā ministrijas darba dokuments.
Nozīmīgais dokuments izstrādāts, Zemkopības ministrijai padziļinot darbu Latvijas lauksaimniecības pašreizējās pamatnozares – piensaimniecības – attīstības procesu veicināšanai. Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece gan uzsver, ka šai stratēģijai nav juridiska spēka, taču pēc tās varēs izstrādāt jaunus likumdošanas aktus, piemēram, Ministru kabineta noteikumus.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Linda Bille “Ziņām” teic, ka lielākoties nevalstisko organizāciju papildinājumi iekļauti stratēģijā. Tās iepriekš sagatavotajā variantā uzskatāmi bija redzams, ka programma vērsta nevis uz ražotāju, bet gan piena pārstrādes uzņēmumu attīstību. Piemēram, bija iekļauts punkts, ka pārstrādātājiem jāpiešķir subsīdijas mācību organizēšanai, taču lopkopjiem noteiktas papildu kvalitātes un kontroles prasības. Pēc sākotnējā varianta varēja noprast, ka netiks atbalstīti kooperatīvi, jo atbalstu piešķirtu, ņemot vērā iepriekšējo gadu apgrozījumu. Kooperatīvi darbojas nesen, tāpēc tie tikai sāk attīstīties. Lai gan lauksaimnieku prasības stratēģijā iekļautas, L.Bille teic – asociācija noteikti sūtīs vēstuli A.Kalvītim, norādot, ka stratēģijas kopējais mērķis aizvien kalpo pārstrādātāju interesēm. Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze mierina, ka dokuments izstrādāts pēc A.Kalvīša rīkojuma un par katru tā punktu vēl turpināsies debates, galīgo variantu precizējot laika gaitā.
Stratēģijā teikts, ka Latvijā svaigpienu ražo 50 878 saimniecībās, no tām 21 181 realizē pārstrādei, savukārt pirkšanā iesaistītas 67 juridiskas personas. Piena tirgū pastāvot asa konkurence starp pircējiem, un ražotājiem esot plašas sadarbības partneru izvēles un nomaiņas iespējas. Tas savukārt mazinot mūsu valsts pārstrādātāju konkurenci, jo viņi nevar noteikt tik augstas cenas kā, piemēram, kolēģi Lietuvā.
