Piena kvotu sistēma Latvijā darbojas ceturto gadu, nosakot valstij un katram atsevišķam kvotas īpašniekam ierobežotu daudzumu piena, ko drīkst pārdot pārstrādes uzņēmumiem un galapatērētājam tā dēvētajā tiešajā tirdzniecībā.
Latvijas kopējā piena kvota 2008./ 2009. gadam noteikta 743 221 tonnas apmērā, no kā 731 915 tonnu veido valsts piegādes un 11 306 tonnas – tiešās tirdzniecības piena kvota. Valsts piena kvota (atsevišķi katram veidam) tiek sadalīta individuālajās piena kvotās starp ražotājiem.Var pirkt, pārdot, nomāt un pārveidotPiena kvotu sistēma paredz vairākus darījumus ar kvotu, no kuriem svarīgākie ir tās pirkšana/pārdošana, noma, kā arī pārveidošana, piemēram, no piegādes – tiešās tirdzniecības kvotā vai otrādi. Pašlaik ekonomiskās krīzes situācijā pastāv zināmas problēmas ar piena pārdošanu, tādēļ jāmin abi iespējamie kvotu pārveidošanas darījumi – pastāvīgā (darījums ir spēkā uz nenoteiktu laiku no reģistrēšanas brīža) un pagaidu (darījums ir spēkā tikai no reģistrēšanas brīža līdz kārtējā kvotas gada beigām). Kvotu pārveidošanas darījumu rezultātā mainās arī Latvijas kopējā tiešās tirdzniecības kvota – Eiropas Komisija 2008./2009. gadam to noteikusi 11 306 tonnu apmērā, taču tā augusi jau līdz 17 683 tonnām. Šāda situācija gan nav pretrunā ar ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Jāpiebilst, ka tieši patērētājiem zemnieki vairāk sākuši realizēt pienu, jo nozares ministrija atvieglojusi virkni nosacījumu, lai to darītu. Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis teic, ka no gada sākuma dienests četriem mūsu rajona zemniekiem izsniedzis atļaujas pašiem tirgot gotiņu devumu. Viņi to var darīt gan tirgū, gan piegādāt izglītības iestādēm, veikaliem vai patērētājiem uz mājām. No gada sākuma arī palielinājusies lauksaimnieku atbildība par iegūtā piena kvalitāti – lielāka uzmanība jāpievērš paškontrolei un piena analīzēm. Taču labā ziņa ir tā, ka saimniecības mazāk kontrolēs inspektori. Nedrīkst pārsniegt valsts kopējo kvotuPēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, pagaidu pārveidotais tiešās tirdzniecības kvotas apjoms jau pārsniedzis 1300 tonnu, turklāt iesniegumi turpina ienākt (galīgais termiņš ir 15. marts). Vienkāršotā variantā tas nozīmē – ja viss šis daudzums tiks izpildīts, tad tiešās tirdzniecības kvotas īpašnieki un ražotāji drīkstēs kopā pārdot nevis 17 683 tonnas piena, bet gan tikai 16 461, lai netiktu pārsniegta valsts kopējā tiešās tirdzniecības kvota un ražotājiem par to nebūtu jāmaksā soda nauda.Kvotu sistēma paredz arī sankcijas par valsts kopējās piena kvotas pārsniegšanu – ražotājiem, kuru darbības dēļ tas būs izveidojies, jāmaksā soda nauda. Tās apmērs nav mazs – 195,6 lati par katru pārsniegto kvotas tonnu, kas ir par 17 procentiem jeb 28,6 latiem augstāka nekā, piemēram, vidējā piena iepirkuma cena Latvijā 2008. gada decembrī. Kad draud sankcijasJa ražotājs kvotas gada laikā savu kvotu izpilda mazāk nekā 70 procentu apmērā, tad uz nākamo un turpmākajiem gadiem neizpildītā daļa tiek viņam atņemta un ieskaitīta valsts kvotu rezervē.Ja zemnieks kvotas gada laikā pienu nav pārdevis, tā visa neatgriezeniski tiek ieskaitīta valsts rezervē. Tomēr atņemto var atjaunot ne vairāk kā 50 procentu apmērā, ja ražotājs var pierādīt nepārvaramas varas gadījumu, kas viņam liedza nepieciešamajā daudzumā saražot un pārdot pienu.Ja valsts kopējā piena kvota tiek pārsniegta, tad no tiem ražotājiem, kuri pārsnieguši savējās, tiek iekasēta soda nauda – 27,83 eiro par katriem 100 kilogramiem.
