Maksas laikrakstu kopējā tirāža pasaulē pagājušajā gadā palielinājās par 2,3 procentiem, teikts Pasaules Laikrakstu asociācijas (WAN) pirmdien izplatītajā paziņojumā. Toties Latvijā pērn avīžu tirāža samazinājusies par 7,8 procentiem.
Maksas laikrakstu kopējā tirāža pasaulē pagājušajā gadā palielinājās par 2,3 procentiem, teikts Pasaules Laikrakstu asociācijas (WAN) pirmdien izplatītajā paziņojumā. Toties Latvijā pērn avīžu tirāža samazinājusies par 7,8 procentiem.
Laikrakstu pārdošanas apjoms pērn palielinājās Āzijā, Eiropā, Āfrikā un Dienvidamerikā, bet no visiem kontinentiem vienīgi Ziemeļamerikā tika reģistrēts tā samazinājums. Savukārt pasaules maksas avīžu kopējie reklāmas ieņēmumi pagājušajā gadā palielinājās par 3,77 procentiem.
Pieskaitot arī bezmaksas laikrakstus, globālā to tirāža 2006. gadā palielinājās par 4,61 procentu. Bezmaksas dienas laikraksti patlaban veido gandrīz astoņus procentus no kopējās avīžu tirāžas pasaulē.
WAN pētījumu prezentēja 60. pasaules laikrakstu kongresā un 14. pasaules laikrakstu izdevēju forumā Keiptaunā, kur piedalījās vairāk nekā 1600 avīžu pārstāvju no 109 pasaules valstīm.
“Laikrakstu pārdošanas rezultāti ir daudz labāki, nekā mēs domājām. Laikraksti ir “dzīvi”,” norāda WAN vadītājs Timotijs Baldings. Viņš uzsver, ka vērojamās tendences met izaicinājumu straujajam interneta popularitātes palielinājumam. Turpinoties digitālo mediju izplatībai, esot pārsteidzoši secināt, ka drukātajai presei priekšroku joprojām dod lielākā daļa lasītāju.
WAN pētījuma rezultāti liecina, ka laikrakstus katru dienu visā pasaulē pagājušajā gadā pirka vairāk nekā 515 miljoni cilvēku. Ieskaitot arī bezmaksas, kopējā to tirāža pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 556 miljonus dienā. Savukārt vidējais lasītāju skaits pērn veidoja vairāk nekā 1,4 miljardus. Tas skaidrojams ar to, ka vienu laikrakstu lasīja vairāk nekā viens cilvēks.
Ķīnā, Japānā un Indijā iznāk 60 no pasaules simts vispārdotākajām dienas avīzēm, bet pieci lielākie laikrakstu tirgi ir Ķīna, Indija, Japāna, ASV un Vācija.
Avīžu tirāža pagājušajā gadā palielinājās desmit ES valstīs – Rumānijā, Austrijā, Portugālē, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Polijā un Slovākijā. Straujākais palielinājums reģistrēts Rumānijā – 25,7 procenti. Tai seko Austrija ar 9,43 procentu un Portugāle ar 8,95 procentu kāpumu. Kiprā laikrakstu kopējā tirāža nemainījās.
To kopējā tirāža samazinājās 15 ES dalībvalstīs. Visstraujāk Slovēnijā – par 18,9 procentiem. Pēc Slovēnijas seko Latvija ar 7,8 un Grieķija ar 4,9 procentu kritumu. Samazinājums tika reģistrēts arī Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Spānijā, Zviedrijā un Lielbritānijā.
