Pierakstīšanās pie primārās aprūpes ārstiem pilsētā un rajonā sākusies 1998. gada septembrī, un šobrīd paredzēts, ka šis process turpināsies līdz 1999. gada 1. jūlijam.
Pierakstīšanās pie primārās aprūpes ārstiem pilsētā un rajonā sākusies 1998. gada septembrī, un šobrīd paredzēts, ka šis process turpināsies līdz 1999. gada 1. jūlijam. Pierakstīties pie primārās aprūpes ārstiem var neatkarīgi no tā, vai viņš strādā poliklīnikā, doktorātā, vai nodarbojas ar privātpraksi. Primārās aprūpes ārstu kategorijā ietilpst ģimenes ārsti, sertificēti terapeiti un pediatri. Pie ģimenes ārsta var pierakstīties visa vecuma cilvēki: pie pediatra – bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, pie terapeita – bērni no divu gadu vecuma un pieaugušie. Pierakstoties liela izvēles brīvība (protams, saprāta robežās) tiek dota arī teritoriāli.
Kādēļ valstī tika uzsākta šāda veselības aprūpes sistēmas reforma? Ko no tās iegūs ārsti un pacienti? Par to stāsta Jelgavas un tās rajona slimokases direktors Jānis Vērzemnieks.
Ko iegūs pacients, pierakstoties pie primārās aprūpes ārsta?
– Šādai medicīniskās aprūpes sistēmai ir vairākas priekšrocības, un tās lietderību pierādījusi jau vairāku ārvalstu prakse. Piemēram, lai pieņemtu pareizu lēmumu par bērnu ārstēšanu, jāzina vecāku veselības stāvoklis, ģenētiski nosacītās veselības stāvokļa ievirzes. Ģimenes ārstam būtu jārisina ne tikai konkrētas medicīniskas problēmas, bet arī, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar ģimenes plānošanu, jāspēj dot padomi dažādās dzīves situācijās.
Turklāt vairums cilvēku tik un tā apmeklē vienu un to pašu ārstu, tagad šis princips tiks reglamentēts arī oficiāli. Jaunā pieraksta sistēma paredz, ka tad, kad pacientam kādas zāles būs izrakstījis viņa primārās aprūpes ārsts, pacients tās varēs iegādāties ar ievērojamām atlaidēm. Ja viņš iegādāsies zāles pats pēc savas iniciatīvas, būs jāmaksā pilna cena.
Vai pierakstīšanās pie primārās aprūpes ārsta pacientam ir finansiāli izdevīga?
– Lai nokļūtu pie speciālista, vispirms būs jāapmeklē savs ārsts, kuram jāmaksā pacienta nodeva. Taču, pirms un pēc speciālista apmeklējuma konsultējies ar savu ārstu, pacients vienmēr paliks sava ārsta redzeslokā, un viņam tiks traucēta iespēja vieglprātīgi izturēties pret ārsta norādījumiem vai patvaļīgi pārtraukt speciālista noteikto ārstēšanu.
Vai vienmēr, lai nokļūtu pie speciālista, vispirms būs jāapmeklē savs ārsts?
– Iepriekš neapmeklējot savu ārstu, varēs doties pie dermatovenerologa, psihiatra, stomatologa, kā arī saņemt medicīnisko palīdzību neatliekamos gadījumos.
Kā mainīsies ārsta darbs?
– Ģimenes ārsts būs ārsts 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Rietumvalstīs šie ārsti neatļaujas atpūsties vairāk kā divas atvaļinājuma nedēļas gadā. Cilvēkam ārsts ir vajadzīgs tad, kad viņam rodas problēmas, nevis tad, kad ārstam ir darba laiks.
Vai ārsts saņems arī atbilstošu atalgojumu?
– Mēs, protams, varēsim tikai censties mazliet tuvināt mūsu ārstu algas Rietumvalstu ārstu atalgojumam.
Kā mainīsies ārsta atalgojuma noteikšanas sistēma?
– Agrāk ārsts saņēma naudu par padarīto darbu. Pēc jaunās sistēmas paredzēts ārstam piešķirt Ls 8 mēnesī par katru pacientu. Ārsta pienākums būs par šo naudu nodrošināt pacienta medicīnisko aprūpi (apmaksāt speciālistu konsultācijas, dažādas manipulācijas un analīzes). Tātad – jo veselāki būs pacienti un vairāk to būs, jo vairāk naudas paliks ārstam.
Bet vai šādā gadījumā nevar izveidoties situācija, ka ģimenes ārsts nebūs ieinteresēts sūtīt savu pacientu pie speciālista un maksimāli centīsies viņu ārstēt pats, tādējādi riskējot ar pacienta veselību vai pat dzīvību?
– Ārsts, kurš iecerējis praktizēt ilgu laiku, tā noteikti nedarīs, jo tādā veidā ātri zaudēs pacientus. Turklāt laikus nediagnosticēts vai nepareizi ārstēts slimnieks izmaksās daudz dārgāk, tā ka šāda rīcība ārstam būs arī ekonomiski neizdevīga. Taču es pieļauju, ka varētu būt arī šādi gadījumi, un to novēršanai ir jāizstrādā slimnieku aizsardzības mehānisms pret ārstu.
Vai pacientam ir tiesības izteikt šaubas par sava primārās aprūpes ārsta kompetenci un pieprasīt speciālista konsultāciju?
– Domāju, ka pacientam ir tādas tiesības, un tās būtu jāparedz oficiālā dokumentā.
Vai pacientam ir tiesības pēc savas iniciatīvas doties pie speciālista?
– Protams, tikai tad par speciālista apmeklējumu maksā pacients pats, nevis viņa primārās aprūpes ārsts. Ja speciālists konstatē, ka primārās aprūpes ārsta kompetences trūkuma rezultātā nodarīts kaitējums pacienta veselībai, pacients savas pretenzijas var izteikt apdrošināšanas sabiedrībai. Tā savukārt izveido ekspertu komisiju, kas novērtē kaitējuma pakāpi. Apdrošināšanas sabiedrība sedz izdevumus, kuri radušies ārsta vainas dēļ. Slēdzot līgumus ar ārstiem par jauno finansējumu, obligāta būs prasība, lai visas ārstu prakses tiktu apdrošinātas. Taču es ceru, ka lielākā daļa ārstu būs godprātīgi.
Vai cilvēks varēs mainīt savu ārstu?
– Šāda iespēja tiks dota ne biežāk kā divas reizes gadā. Jāpiebilst, ka drīkst pierakstīties tikai pie viena ārsta, nevis pie vairākiem uzreiz. Arī ārstam, motivējot iemeslu, būs tiesības atteikt pacientam pierakstu, piemēram, ja šī cilvēka veselības stāvoklis būs ļoti problemātisks vai ja pie viņa jau būs pierakstījušies pārāk daudzi.
Optimālie skaitļi būtu šādi: pediatram – no 1000 līdz 1500, ģimenes ārstam un terapeitam – no 1500 līdz 2000 pacientu. Ja tomēr kādu ārstu izvēlēsies ļoti daudz pacientu un arī pats ārsts nevēlēsies viņiem atteikt, šim ārstam būs jāveido kopprakse ar kādu citu ārstu.
Bet ko lai iesāk cilvēks, kuram ārsts atsaka pierakstu viņa sliktā veselības stāvokļa dēļ?
– Viņam būs jāmeklē cits ārsts, visi jau neatteiks.
Ārstam tātad būs izdevīgi veseli pacienti. Bet vai arī pacientam būs izdevīgi būt veselam? Dažās Rietumu valstīs ir izveidota tāda veselības aprūpes sistēma, kura liek cilvēkam maksāt par saviem kaitīgajiem ieradumiem vai arī citādi bezatbildīgu attieksmi pret savu veselību, piemēram, pieprasot lielāku apdrošināšanas maksu smēķētājiem, alkohola lietotājiem un cilvēkiem ar pārlieku lielu lieko svaru.
– Daudzās ārvalstīs, ja cilvēks nav slimojis un tērējis savas veselības aprūpei paredzētos līdzekļus, pēc kāda laika tiek samazināts šim mērķim paredzētais nodokļu procents, ko šis cilvēks maksā valstij.
Pie mums šāda sistēma pagaidām nav iespējama, jo valstī nav likuma par iedzīvotāju vispārējo obligāto apdrošināšanu. Ja tiktu ieviesta personālā uzskaite par iemaksām, kas veiktas veselības aprūpei, būtu iespējama tā sauktā bonus sistēma. Ja cilvēks maksā nodokļus veselības aprūpei un neslimo vai slimo maz, tad šī nauda viņam saglabājas kā rēķins bankā, un slimokase viņam, piemēram, reizi piecos gados apmaksā ceļojumu uz kalniem. Taču šāda līmeņa reformas var ieviest tikai Saeima, slimokase tās var tikai ierosināt.
Kas notiks ar cilvēku, kurš vispār nevēlēsies pierakstīties?
– Par visiem medicīniskajiem pakalpojumiem viņam nāksies maksāt pašam.
Kur paliks nauda, ko iedalīs valsts viņa veselības aprūpei?
– Naudu valsts slimokasei piešķirs tikai par pierakstītajiem pacientiem. Tādēļ tie, kuri nepierakstīsies, palaidīs zudumā naudu, ko viņu veselības aprūpei piešķirs valsts.
