Dzejas cienītāji, kas reizi mēnesī pulcējas Jelgavas Latviešu biedrības telpās, lai kopīgi uzklausītu cits citu un novērtētu lirikas (un ne tikai) laukā sastrādāto, uzdrošinājušies savam otrajam krājumam – 11. septembrī pilsētas kultūras namā notiks almanaha «Zemgales vācelīte» atvēršana. Pirmais – «Skaņa pār Lielupi» – nāca klajā 2007. gadā.
Grāmatas izdošana mūsdienās nav viegls pasākums, tāpēc var tikai apbrīnot klubiņa (šādā mīļvārdiņā to dēvē paši dalībnieki) «Pieskāriens» vadītājas Rasmas Urtānes uzņēmību, jo tieši viņa, Rēzeknes pusē piedalījusies jau desmit literāru kopkrājumu tapšanā, pirms gada bija pirmā rosinātāja domai, ka līdzīgs izdevums nepieciešams arī Jelgavas literātiem. R.Urtāne gan uzsver, ka ne «Skaņa pār Lielupi», kas jau izgājusi tautās, ne «Zemgales vācelīte», kas plašākam lasītāju lokam pirmo reizi tiks parādīta rīt, nebūtu bijusi iespējama bez Jelgavas Latviešu biedrības valdes locekles Vijas Zelmenes, kura, pati īpaši ar vārsmošanu neaizraujoties, nenogurstoši koordinē gan nu jau otrā almanaha tapšanu, gan dzejnieku klubiņa darbību ikdienā.Pateicības vārdus pelnījuši visi, kas palīdzējuši gan materiāli, gan ar padomu, kā dzejnieks Eduards Aivars. Viņu un vēl vienu jelgavnieku – Kārli Vērdiņu – V.Zelmene atšķirībā no «Pieskāriena» biedriem dēvē par profesionāliem dzejniekiem. Grūti gan pateikt, kurš īsti ir dzejas profesionālis un kurš nav. Ja vērtē pēc iztikas avota, tādu, kas pelna naudu ar dzeju, diez vai būtu pārāk daudz ne tikai mūsu zemītē vien.Atšķirībā no iepriekšējā almanaha darbi sakārtoti pa paaudžu grupām – vispirms jaunieši, tad vidējā paaudze un pēc tam seniori, lai vieglāk atrast katra gaumei atbilstošo dzeju. Ar daļu no «Zemgales vācelītes» 68 autoriem jau rīt varēs iepazīties klātienē Dzejas svētku pasākumos.
