Pīkstošs sarkani krāsotas sešriteņu automašīnas signāls, kad tā ar piekabinātu laivu atpakaļgaitā lēni virzās pa izbetonēto krastmalu, melni ūdenslīdēju kombinezoni, koši sarkanas glābšanas vestes, glābšanas dēlis un desmit jauni, spēcīgi vīri – ugunsdzēsēji glābēji, kas, mainot lomas, izpilda vienu, tad nākamo mācību uzdevumu.
Ne visiem zināms, ka katrā dežūrmaiņā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) ugunsdzēsēju glābēju komanda rokas klēpī salikuši izsaukumus negaida. Dežūrmaiņa trenējas, notiek arī teorētiskās nodarbības, kurās tiek pilnveidotas profesionālās prasmes. “Ziņas” viesojās pie VUGD Jelgavas brigādes dežūrmaiņas, kam bija nodarbība palīdzības sniegšanā uz ūdens. Jebkurā brīdī ugunsdzēsēji glābēji bija gatavi nodarbību pārtraukt un doties izsaukumā. Tomēr tas šoreiz izpalika.
Maiņas priekšnieks Kristaps Ceļmalnieks paskaidro, ka vienkāršākos gadījumos, kad palīdzība jāsniedz vienam vai diviem cilvēkiem parasti tiek izmantots glābšanas dēlis. Tam ir smailītes airis, ar kura palīdzību var ātri aizairēties līdz cietušajam. Ziemā dēlis var arī slīdēt pa ledu, ja palīdzība jāsniedz ledū ielūzušajam. Atpakaļ krastā drošībā tāds glābšanas dēlis nonāk ar citu vīru spēku, kuri ātri tin spoli ar trosi, kuras gals ir pieāķēts dēlim. “Slīkstošs cilvēks, kurš jau ir sarijies ūdeni, nespēj saukt pēc palīdzības. Glābējam pašam ir ātri jānovērtē apstākļi un atbilstoši tiem arī jārīkojas,” skaidro Kristaps Ceļmalnieks. Vai kādam no ugunsdzēsējiem glābējiem ir nācies reāli kaujas uzdevumā lietot? Jā, tāds šajā maiņā ir Mariss Vecvagaris. Pagājušā ziemā viņš izglāba suni, kas bija ielūzis Driksā un saviem spēkiem vairs nevarēja tikt uz ledus. Taču Jelgavas brigādes Kalnciema postenī ugunsdzēsējs glābējs Toms Tolēns pagājušā ziemā pie Liepājas šosejas Lielupes tilta izglāba divus zemledus makšķerniekus. Abos gadījumos notikuma rezultātu izšķīra sekundes.
No treniņā klātesošajiem ugunsdzēsējiem glābējiem ūdens treniņos iegūtās prasmes nācās pielietot arī Nikam Viļumam. Taču diemžēl tas bija gadījums, kad no ūdens tika izvilkts slīkonis. “Izsaukums tika saņemts pustrijos dienā, bet cilvēks tuviniekiem pazuda vienos naktī. Ar trešo nirienu piemājas dīķī to uztaustīju apmēram divarpus metru dziļumā. Dīķa lielums bija apmēram 30 kvadrātmetri,” stāsta 22 gadus vecais ugunsdzēsējs glābējs. Jautāts par to, kā tikt vaļā no negatīvām sajūtām, kas rodas, izpildot šādus un līdzīgus uzdevumus, Niks Viļums teic, ka nu jau ir pie tām pieradis un spēj darbā pieredzētās traģēdijas uztvert mierīgi. “Visbēdīgākie skati ir autoavārijās,” teic jaunais ugunsdzēsējs glābējs. Taču viņš mīl savu profesiju, jo patīk aktīvs, sportisks dzīvesveids. “Neviens no maniem radiem gan nav ugunsdzēsējs,” atzīst Niks Viļums. Savulaik jaunieša došanās mācīties uz Saldus Tehnikumu, kur māca ugunsdzēsējus glābējus, bija stingri individuāls lēmums.
Uzmanīgi jūras viļņos!
Andris Blūmenfelds, pedagogs, apbalvots ar medaļu “Par slīcēju glābšanu”
Esmu pieredzējis to, ka jūrmalā lielā vējā krasta bangās, kas patīk pusaudžiem, gadās, ka cilvēks nemaz nepamana, ka tiek ievilkts jūrā. Tiesa, viļņi, kas nāk pa ūdens virsmu, tiecas uz krastu, bet apakšējais ūdens slānī jeb atvilnis velk jūrā iekšā uz dziļumu. Reiz kopā ar Jelgavas sociālā aprūpes centra pusaudžiem bijām aizbraukuši uz jūrmalu izpeldēties. Todien bija diezgan liels vējš un arī viļņi. Bērni iebrida jūrā apmēram līdz krūtīm. Nāk vilnis – divi puikas paiet zem ūdens, tad palecās ievelk elpu. Tā viņi arī nepamanīja, ka ar katru vilni tie ieiet jūrā dziļāk. Dabūju peldēt tiem klāt un vilkt uz krastu. Paši gan neatzinās, ka bijuši briesmās. Sevišķi atvilni jūt Kurzemes jūrmalā, taču dažkārt arī Rīgas jūras līcī.
Medaļu “Par slīcēju glābšanu” Andim Blūmenfeldam piešķīra par notikumu 1985. gada ziemā, kad Andris Blūmenfelds izglāba uz Driksas ledū ielūzušu vecāku vīru. Toreiz cietušais jau bija zaudējis spēkus. Andris pielīda viņam klāt un apsēja ap roku pavadu, ko noņēma sunim, ar ko cietušais bija staigājis, un tādā veidā izvilka uz ledus un krastā. Toreiz viņam palīdzēja divi kolēģi Arsens Miskarovs un Viktors Maņiševs, kas kopā ar Andri Blūmenfeldu izveidoja dzīvo ķēdi līdz krastam. “Tolaik es strādāju par peldēšanas treneri Specializētajā peldēšanas skolā LLU Sporta namā. Brīdī, kad kāda LLU darbiniece ieskrēja Sporta namā un sauca, ka Driksā slīkst cilvēks, mēs atradāmies Sporta nama foajē. Savādi, ka ne Arsenam, ne Viktoram medaļas toreiz nepiešķīra. Cilvēku glābt devāmies visi trīs,” atceras Andris Blūmenfelds.
Vīrusiem baseina ūdens nepatīk
Zelma Ozoliņa, Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore
Par peldētpratēju var uzskatīt tādu cilvēku, kas spēj nopeldēt divsimt metrus. Nav teikts, ka jāpeld stilā. Galvenais, ka tu vispār to vari. Vēl svarīgi, lai cilvēks nebaidītos ūdenī likt galvu – prastu ieelpot virs un izelpot zem ūdens. Slīkšanas gadījumu skaits Latvijā ir ārkārtīgi liels. Pašlaik tas arī būtiski nemazinās. Tādēļ vēl jo vairāk apbēdina tas, ka sakarā ar pandēmiju un valdības lēmumiem tās ierobežošanā jau pusotru gadu peldētapmācība Jelgavā ir pārtraukta. Katru mācību gadu Jelgavā peldētapmācība tiek iesaistīti 500 – 580 otrklasnieki.
Pandēmijas ierobežojumus dēļ tiem, kas otrajā klasē gāja 2020./2021. mācību gadā, peldētapmācība nenotika. Peldēt bļodā neiemācīsi – tur attālinātā darba metodes neder. Turklāt var piezīmēt, ka mūsu peldbaseinos praktiski nav konstatēti gadījumi, kad kāds būtu inficējies ar vīrusu “Covid – 19”. Iespējams, tas saistīts ar ķīmiski attīrīto ūdeni. Tādēļ cerīgi skatāmies uz 1. septembri, kad beidzot varētu atsākt vadīt peldētapmācīšanas nodarbības.
Pieredze rāda, ka apliecību “Protu peldēt” iegūst apmēram divas trešdaļas no tiem, kas ir sākuši peldētapmācību. Tiem, kam 14 nodarbības nav izdevies iegūt peldētprasmi, mūsu Specializētā peldēšanas skola piedāvā turpināt nodarbības, kaut vēl trīs gadus. Taču šajā gadījumā bērns uz baseinu ir jāved ģimenei.
Jelgava ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas piedāvā bērniem iemācīties peldēt bez maksas. Apgūt peldēšanas prasmi brauc arī bērni un jaunieši no Jelgavas novada un apkārtnes pašvaldībām.
Kāpēc jau vairāk nekā piecdesmit gadus Jelgavā peldētapmācību sākam ar otrklasniekiem? Tas ir saistīts ar dziļumu LLU Sporta nama baseinā, kas bija pirmais Jelgavā. Vairumam pirmklasnieku šis baseins arī seklajā galā ir pāri galvai. Tomēr mūsdienās jau ir pieejams tāds aprīkojums, ka peldētapmācību varētu sākt arī bērnudārzos. Turklāt Jelgavā ir izbūvēti vēl ļoti labi baseini Tikai ārkārtīgi trūkst atbilstošu speciālistu. Pareizi peldēt var iemācīt tikai cilvēks, kas prot to darīt. Papus vai mamma, kuriem pašiem šķiet, ka viņi varētu iemācīt bērnam peldēt, patiesībā to īsti nevar. Ir jāzina peldētapmācīšanas paņēmieni. Esmu lepna, ka arī tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā mācās divas Specializētās peldēšanas skolas audzēknes Veronika Gorškova un Selīna Kalniške, kas gatavojās kļūt par peldēšanas skolotājām un trenerēm.
Glābšana uz ūdeņiem Latvijā
■ 1792. gadā Rīgā Daugavmalā izveido pirmo pastāvīgo glābšanas staciju.
■ 1923. dibināta Latvijas Glābšanas biedrība uz ūdeņiem.
■ Pēc Otrā pasaules kara glābšanu uz ūdeņiem ir nodota PSRS Kara flotes ziņā. Atsevišķas glābšanas stacijas tiek organizētas paramilitārā DOSAAF sistēmā, tāda ir arī Jelgavā.
■ 1991. gadā, atjaunojoties Latvijas valstij, padomju laika militārās un paramilitārās struktūrvienības Latvijā beidz pastāvēt un vairākus gadus glābšana uz ūdeņiem netiek organizēta.
■ 1995. gada februārī Rīgā pilsētas kanālā iepretī Iekšlietu ministrijai un ASV vēstniecībai noslīka desmit gadus vecs zēns un nebija neviena, kas spētu viņu glābt.
■ 1996. gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ko vada ģenerālis Juris Ļabis, nolemj uzņemties glābšanu uz ūdeņiem. “Ar entuziasmu, ar ierobežotām finansēšanas iespējām, tika veidots tiesiskais regulējums, materiāli tehniskā bāze, ūdenslīdēju apmācību sistēma. Savlaicīgu starta palīdzību apmācībā un ar tehnisko ekipējumu sniedza Zviedrijas, Somijas, Vācijas ugunsdzēsības un glābšanas dienesti. Vairāki Latvijas uzņēmumi uzsāka glābšanas uz ūdens tehnisko komponenšu – glābšanas laivu, glābšanas dēļu, treileru un citu ierīču rūpniecisku ražošanu. Tagad VUGD darbinieki operatīvi veic dažādus glābšanas darbus ūdens akvatorijās jebkurā laikā un jebkuros laika apstākļos.
Latvijas Ugunsdzēsības muzeja materiāli
2021. gadā Zemgalē ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēluši jau 14 bojāgājušos, no tiem sešus peldsezonā
Jelgavas pusē šogad izcelti četri bojāgājušie:
26. janvāris – Ozolnieku novads, Iecavas upe
7. aprīlis – Jelgavas novads, Tērvetes upe
24. aprīlis – Jelgavas novads, Lielupe
11. jūlijs – Jelgavas novada Līvbērzes pagasts, piemājas dīķis
2020. gadā Zemgalē ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēla 21 bojāgājušo, no tiem deviņus peldsezonā
Jelgavas pusē izcelts viens bojāgājušais:
16. marts – Atpūtas iela Jelgavā, Vircavas upe
2019. gadā Zemgalē ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēla astoņus bojāgājušos, no tiem piecus peldsezonā
Jelgavas pusē izcelti divi bojāgājušie:
19. maijs – Jelgava, Driksas upe
2. jūnijs – Ozolnieku novada Cenu pagasts, dīķis
