Nesen lasīju par astronomiem, kas atklājuši «melno caurumu» miljarda gaismas gadu diametrā. Man liekas, tā ir pilnīga fantāzija, jo tādos attālumos izčākst jebkurš no Zemes raidīts signāls.
Nesen lasīju par astronomiem, kas atklājuši “melno caurumu” miljarda gaismas gadu diametrā. Man liekas, tā ir pilnīga fantāzija, jo tādos attālumos izčākst jebkurš no Zemes raidīts signāls. Domāju, cilvēcei prāta potenciālu vajadzētu izmantot tuvākām lietām un parādībām. Vismaz es savā dzīvē tik tālu nelidoju. Lai manus darbus un arī nedarbus novērtē pašu cilvēki.
Pilī turpinās remonti. Gatavojoties jaunajam mācību gadam, tika pabeigti objekti, piemēram, auditorijas, kas tieši saistīti ar studiju procesu, taču rekonstrukcijas un pārbūves, jo īpaši apstākļos, kad trūkst celtnieku, nevar veikt kampaņveidīgi. Mans viedoklis – pils remontdarbi nebeigsies nekad.
Pirmkārt, LLU ir milzīgs, dzīvs organisms, kas attīstās, kam mainās vajadzības un prioritātes. Otrkārt, jādzīvo līdzi laikam. Ventilācijas sistēmu kaloriferi, kas bija pagājušā gadsimta sešdesmitajos agados, salīdzinājumā ar mūsdienīgajiem ir kā akmens laikmets. Gaidām arī līdzekļus restaurācijai, kas vajadzīga gan hercoga apartamentiem, kur tagad atrodas Sudraba un Zelta zāles, Ārlietu un Zinātņu daļas, gan pils fasādei. Nākamgad plānots cokolstāvā rekonstruēt garderobi un blakus tai ierīkot liftu. Tad jebkurā pils stāvā varēs nokļūt cilvēki ar īpašām vajadzībām. Liftu Jelgavas pilī bija iespēja ierīkot jau pirms trim gadiem, kad norisinājās remonts ziemeļu spārnā. Toreiz bibliotēkas vadībai bija citas domas.
Septembra sākumā kopā ar Ārlietu daļu apmeklējām Rundāles pili. Apskatījām jauno ekspozīciju un brīnišķīgo dārzu. Arī vecajam, diezgan haotiski izveidotajam Jelgavas pils parkam ir rekonstrukcijas projekts. To, absolvējot Lauku inženieru fakultāti, savā diplomdarbā veidoja pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins. Lielās kastaņas nolūšana pretī pils galvenajai ieejai 23. augustā liecina, ka laiks negaida. Nedod, Dievs, ja kādā vētrā lūzīs vecie koki.
Fotogrāfēšana ir mans darba pienākums, kas radies no vaļaspriekam. Esmu uzņēmies sakārtot gan LLU foto arhīvu, gan fiksēt fotohroniku. Izrādās, arhīvam ir diezgan liels pieprasījums. To izmanto profesors Voldemārs Strīķis, kurš raksta grāmatu par rektoru Jāni Vanagu, par bildēm interesējās arī Kārļa Ulmaņa stipendiāte Aļona Vološčuka, kuru fotografēju “Pikšās”.
Vakar bijām Aučos, kur Latvijas pirmā prezidenta 148. dzimšanas dienā godinājām Jāņa Čakstes goda stipendiātu Mārtiņu Andžu.
Tagad sabiedrību uztrauc inflācija. Savulaik profesors Ervids Grinovskis labi prata izskaidrot kapitālistiskās attīstības cikliskumu – ar krīzēm un stabilizāciju. Domāju, ka satraukumam nav tik liels pamats. Valstij gan būtu vairāk jāatbalsta savi ražotāji.
