Maija beigās sabiedriskā organizācija «Pilsoņu un nepilsoņu savienība» sāka vākt parakstus referenduma ierosināšanai par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Uz «ZZ» jautājumiem atbild organizācijas priekšsēdētājs Vladimirs Sokolovs.
Maija beigās sabiedriskā organizācija «Pilsoņu un nepilsoņu savienība» sāka
vākt parakstus referenduma ierosināšanai par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Uz «Zemgales Ziņu» jautājumiem atbild šīs organizācijas priekšsēdētājs Vladimirs Sokolovs.
Ar kādu mērķi tika izveidota jūsu pārstāvētā organizācija?
– Organizācija dibināta 1998. gada 16. jūlijā ar mērķi paātrināt integrācijas procesu un demokratizēt Latvijas sabiedrību.
Tātad pilnvērtīgi dzīves apstākļi visiem, kas dzīvo Latvijā.
– Tas nav mūsu mērķis vai uzdevums. Lai pilnvērtīgi dzīvotu, vispirms pašam sevi ir jāciena, jātic sev. Jautājumu par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās sākām risināt pagājušā gada februārī. Vispirms vērsāmies visās Saeimas frakcijās. Saņēmām negatīvu atbildi, izņemot no politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» frakcijas. 1999. gada maijā vērsāmies pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa. No prezidenta kancelejas saņēmām noraidījumu. 1999. gada novembrī nosūtījām savus priekšlikumus jaunajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Kā zināms, pēc tam – no šā gada janvāra līdz maijam – likumprojekts tika skatīts trijos lasījumos Saeimā, taču neieguva deputātu vairākuma atbalstu.
Tad nolēmām vērsties pie vēlētājiem. Demokrātiska procedūra paredz, ka jāsavāc 10 000 pilsoņu notariāli apstiprinātu parakstu un tie jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā ar prasību sarīkot referendumu.
Kāpēc tieši tagad, kad likvidēti visi naturalizācijas «logi» un praktiski katrs, kas grib vēlēt, to var izdarīt, kļūstot par Latvijas pilsoni, jūs iestājieties par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem?
– Kopš Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, viss pilsoņu un nepilsoņu kopums veido Latvijas tautu. Atcerieties, līdz deviņdesmito gadu sākumam visi runāja kaut kā vārdā vai uzdevumā. Pēc desmit neatkarības gadiem esam atgriezušies pie tā, no kā gribējām aiziet. Tagad visi runā pilsoņu vai nepilsoņu «vārdā un uzdevumā». Vara, tāpat kā agrāk, baidās no savas tautas. Smieklīgi, protams…
Nepilsonis šodien nevar ievēlēt Saeimu, nevar tikt ievēlēts. Mājas vecāko taču viņam ir tiesības ievēlēt? Balsstiesības vietējo pašvaldību līmenī ļaus aktīvi iekļaut nepilsoņus pilsētas un arī valsts dzīvē. Esmu pārliecināts, ka tas pozitīvi ietekmēs naturalizācijas tempus, kas pēdējā laikā kļuvuši nedaudz lēnāki.
Cik zināms, vienīgā parakstīšanās vieta pagaidām ir Rīgā, jūsu organizācijas birojā, bet ko darīt «provinciāļiem»?
– Šajā akcijā, kas turpināsies līdz rudenim, ceram uz aktīvu, progresīvi domājošu cilvēku atbalstu, kas vai nu atbrauks pie mums uz Rīgu, vai arī izmantos iespēju un parakstīsies Jelgavā, Raiņa ielā 20, 2. stāvā, «Novaja gazeta» redakcijas telpās. Tās arī ir vienīgās divas vietas Latvijā, kur to var izdarīt. Bet atcerieties, kā bija rakstīts barona Minhauzena darba kārtībā: «Rīt pulksten 12 – varoņdarbs.»
