Nāve franču specvienības kaujinieku veidolā Draganu Gagoviču – aizdomās turamo par noziegumiem pret cilvēci – aizvadītajā sestdienā sastapa Fokas tuvumā.
Nāve franču specvienības kaujinieku veidolā Draganu Gagoviču – aizdomās turamo par noziegumiem pret cilvēci – aizvadītajā sestdienā sastapa Fokas tuvumā. Tieši šajā pilsētā 1992. gadā, toreiz vēl 32 gadu vecumā, serbs Gagovičs «strādāja» policijas priekšnieka amatā. Viņa «apsaimniekoto» objektu vidū bija arī sporta halle, ko kārtības uzraudzītāji pārvērta par koncentrācijas nometni vairākiem simtiem musulmaņu sieviešu, daudzas no kurām tika sistemātiski izvarotas. Foka ir pilsēta, kur 90. gadu sākumā tika sarīkoti arī lielākie musulmaņu slaktiņi.
Pēc aiziešanas no policijas dienesta Gagovičs turpināja «pedagoga» darbu kā austrumu cīņu treneris. Viņam liktenīgajā sestdienā cīņu speciālists kopā ar trim audzēkņiem bija ceļā no Melnkalnes uz karatē sacensībām. «Tiesa» bija ātra – Gagoviča mašīna tika sacaurumota kā siets. Pēc oficiālās versijas Bosnijas serbu kara noziedznieks ticis nogalināts brīdī, kad franču karavīri mēģinājuši viņu arestēt un Gagovičs «braucis viņiem virsū»; savukārt trīs bērni tiek dēvēti par «pasažieriem, kas nav nopietni ievainoti».
Daudzi starptautiskie eksperti aizvadītā gada beigās izsacīja pieņēmumu, ka karš Kosovā varētu atsākties pavasarī, taču pēdējie notikumi Balkānos liecina, ka karadarbība reāli jau ir atsākusies. Starptautiskās diplomātijas pūliņi novērst asinsizliešanu šajā reģionā un sakārtot «lietas» atbilstoši savai izpratnei par lietu kārtību izrādījušies neveiksmīgi. ASV, kas iepriekš simpatizēja idejai par militāro intervenci Serbijā, aizņemta ar Sadama pāraudzināšanu, otram sāpju bērnam nespēj veltīt pienācīgu uzmanību: karš divās frontēs, turklāt seksa «procedūras» fonā, būtu pārāk liels sasprindzinājums pat tik patriotiskai nācijai kā amerikāņi. Pēc «tuksneša lapsas» iekaustīšanas diez vai Rietumu valstis spēs nonākt pie vienota viedokļa, kā virzīt notikumus Balkānos. Turklāt – pretēji starptautiskās policijas «priekšniekam» NATO Vidusjūras partneri, jo īpaši Itālija un Francija, neatbalsta Serbijas bumbošanu. Rietumi ir samulsuši. Kā raksta Itālijas laikraksts «Repubblica», «arī šajā brīdī no Romas nenāk neviena ideja, neviens konkrēts priekšlikums, kā novērst albāņu provokatoru centienus izraisīt karu Kosovā. Karu, kurā šajā reizē tiks iesaistīts NATO…» Ideju tiešām nav. Tā vietā ir visai nepārliecinoši spriedumi par vainīgajiem spriedzes veicināšanā, vienkāršots skatījums uz provokatoriem un cietušajiem (kā atskaites punktu izraugoties atsevišķus gadījumus) un nevēlamu faktu notušēšana.
Domājams, Kosovas atbrīvošanas armijas «partizāņi» turpmākajās dienās turpinās savu ofensīvu, lai provocētu NATO iesaistīšanos konfliktā. Par šādu iespēju liecina konfliktā iesaistīto pušu izteikumi. Pagājušajā trešdienā Belgrada atteicās Hāgas tribunālam izdot trīs aizdomās turamos serbu kara noziedzniekus, kuri ir atbildīgi par 260 neapbruņotu horvātu nogalināšanu 1991. gada novembrī Vukovarā. Belgrada atteikusies arī sniegt ziņas par iespējamajiem kara noziegumiem Kosovā. Dienvidslāvijas tieslietu ministrs Knezevičs to pamato šādi: «Dienvidslāvija nevar un negrib izdot trīs bijušos armijas virsniekus. Belgrada nepieļaus Hāgas tribunāla iejaukšanos, jo Kosovā runa ir par albāņu separātistu terorisma gadījumu.»
Jaunu karu Balkānos Vācijas laikrakstā «Berliner Morgenpost» piesauc Bosnijas pilnvarotais Košniks: «Ja Kosovas konflikts netiks atrisināts mierīgā ceļā, tad ir augsta bīstamības pakāpe, ka ar lieliem pūliņiem sasniegtā stabilitāte tiks izjaukta. Gandrīz vienmēr sakrīt: ja deg Balkānos, tad kvēlo arī daudzās citās vietās…» Dziļdomīgs izteikums. Blaumaņa vārdiem – ja pirmajā cēlienā pie sienas ir piekārta plinte, tad trešajā tā noteikti izšaus…
Bet «plinšu» ir daudz. Kopš oktobrī tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu starp serbiem un albāņu separātistiem Serbijai piederošajā Kosovas provincē, abas puses (un jo īpaši otrā) cītīgi papildinājušas bruņojumu.
Tikmēr turpinās bēgļu plūsma – tikai Vācijā vien šobrīd jau dzīvo 180 000 Kosovas albāņu. Ja šī gadsimta pēdējās desmitgades lielākā un ilgstošākā krīze Eiropā netiks atrisināta mierīgā ceļā (šo ceļu pagaidām neviens nevar parādīt), Balkānos tiks īstenota Platona ideja par ideālu valsti. Tiesa, vienīgie šīs valsts pilsoņi būs naidīgu pušu karavīri, kas viens otru slepkavos tik ilgi, kamēr asiņu būs vairāk nekā naida.
