Kad pirms pāris gadiem ceļu augšup bija sākusi inflācija, valdība pieņēma slepenu plānu, kā ar to tikt galā.
Kad pirms pāris gadiem ceļu augšup bija sākusi inflācija, valdība pieņēma slepenu plānu, kā ar to tikt galā. Tik slepenu, ka līdz plašākai publikai tas nonāca vien mutvārdu folkloras veidā. Līdz deputātiem Saeimā, vismaz oficiāli, lai taptu izvētīts atbildīgās komisijās, dokuments tā arī netika. Pati dzīve tolaik vēlēja tam palikt noslēptam aiz septiņiem zieģeļiem. Priekšā bija Saeimas vēlēšanas, un kurš gan būs savas politiskās nākotnes kapa racējs. Ar hiperinflāciju neviens uz pasaules līdz šim nav izkarojis tā, lai kaza būtu dzīva un vilks paēdis.
Jāatzīst, ka gaidāmās parlamenta vēlēšanas un politiķu bailes ar stingriem pasākumiem nokaitināt vēlētājus nebūs bijis vienīgais iemesls, kāpēc nekas netika darīts pirms diviem gadiem. Ticamākais variants – pārāk spēcīga bija nekustamo īpašumu spekulantu lobija ķepa. Kāpēc tieši tā? Tāpēc, ka līdz šim Latvijā nav vēl bijusi neviena cita joma, kur īsā laikā, gandrīz neko nedarot, varēja gūt simtos, pat tūkstošos procentu mērāmu peļņu. Tagad, kad Saeimas vēlēšanas garām, inflācija nav ieklausījusies valdības un deputātu šamaniskajā bubināšanā un mazinājusies, izskatās, ka visi nu nobrieduši “cirst tam pūķim galvu”. Vakar Saeima galīgajā lasījumā akceptēja grozījumus dažos likumos. Tie saistīti ar valdības pieņemto inflācijas apkarošanas plānu. Šie grozījumi paredz jaunu nodokli automašīnām un motocikliem, ja tie iegādāti ar pārlieku lieliem dzinējiem, paredzēts arī nodoklis par nekustamā īpašuma pārdošanu. Būs arī stingrākas prasības, ņemot kredītus.
Vismaz grozījumos, kas vistiešāk skar spekulācijas ar nekustamo īpašumu un patēriņa kredītu izsniegšanu, redzams, ka tajos nav nekā tāda, kāpēc tos nevarēja pieņemt agrāk. Tā kā likumā noteikts spekulantu “saudzēšanas laiks” līdz 2010. gadam, kļūst skaidrs, ka viņiem ļauts pabeigt iesāktās biznesa shēmas. Vienīgais, kas daudzmaz varētu bremzēt mūsu tērētprieku, ir prasība uzrādīt legālos ienākumus, ja gribēsim iegādāt līzingā kādu dārgāku patēriņa preci. Jāatzīst, tādu pirkumu apjoms nav tas, kas ar inflāciju satricina Latvijas finanšu sistēmu.
