Nedaudz vēlāk kā citus gadus pagājušajā nedēļā vairāku Zemgales saimniecību kombaini iebrauca druvās un sākās jaunās ražas vākšana.
Nedaudz vēlāk kā citus gadus pagājušajā nedēļā vairāku Zemgales saimniecību kombaini iebrauca druvās un sākās jaunās ražas vākšana. Prognozes liecina, ka kopējā šā gada raža varētu būt mazliet zemāka nekā pērn. Tas saistīts ar ziemāju nelabvēlīgo pārziemošanu.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons norāda, ja augustā turēsies labvēlīgi klimatiskie apstākļi, tiks nokulta augstāka raža, un Latvijai ir izredzes iegūt vienu miljonu tonnu kopievākuma, kas ir vidējais nepieciešamais patēriņš valstī pēdējo trīs gadu laikā.
Pirmo reizi izaudzē rapsi
SIA “Lielvircava Agro” kult sāka 25. jūlijā. Tā gan vairāk bija izmēģinājuma partija agrās ziemas kviešu šķirnes “Donskaja polukarļikovaja” laukā. Iepriekšējos gados viss noticis apmēram nedēļu ātrāk.
Tā pa īstam ziemas kviešu kulšanu varēja atsākt pagājušajā ceturtdienā, bet dienu vēlāk visi trīs uzņēmuma “Claas” kombaini iebrauca rapša laukā. Šīs kultūras audzēšanā “Lielvircava Agro” šogad piedzīvojusi ugunskristības, tādēļ tehnikai vajadzējis saņemt un pievienot papildaprīkojumu, kārtīgi sagatavoties kulšanai. Lauku uzņēmums ziemas kviešus audzē 1160 hektāru platībā, miežus – 422 hektāros, bet 277 hektāros nogatavojies rapsis. Tas ir steidzami jākuļ, lai neizbirst.
Par ražību nevar sūdzēties
Ražība esot laba – rapsis gandrīz piecas tonnas no hektāra, savukārt kvieši – septiņas. Taču agrās ziemas kviešu šķirnes graudos nav gaidītā proteīna satura. Pērn tas sasniedzis pat 17 procentu, bet šogad augstākais – vien 12,5 procenti. Proteīna saturs ir svarīgākais rādītājs agrajai šķirnei.
Savu kūlumu SIA “Lielvircava Agro” plāno nodot “Daugavpils dzirnavniekā”, “Dobeles dzirnavniekā”, kā arī SIA “Kesko Agro”. Runājot par iepirkuma cenām, lielās Platones pagasta saimniecības valdes priekšsēdētājs Uldis Antipins ir izvairīgs. Viņš teic, ka iepirkuma cenas aptuveni zināmas, taču par tām runāt vēl pāragri. Viss atkarīgs no ražas, kas var pēkšņi mainīties laika apstākļu ietekmē.
Iepirkuma cenas – zemākas
Lai izvērtētu šā gada situāciju labības tirgū, 27. augustā Tukuma rajonā labības iepirkšanas un pārstrādes uzņēmumu vadītāji tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un citām amatpersonām. Bažas rada vecās ražas pārdošana un jaunās prognozētās zemākas iepirkuma cenas nekā pērn. Jau tagad Eiropas Komisijas izstrādātās graudu bilances prognozes 2005./2006. tirdzniecības gadam vēsta, ka atlikumā paliks 89,7 miljoni tonnu labības, savukārt graudu atlikums šā gada 1. jūlijā ES valstīs bijis 65,4 miljoni tonnu.
Patlaban noteiktā bāzes cena kooperatīva “Latraps” biedriem par nodoto melno sēklu tonnu ir 115 latu. Vēlāk būs arī piemaksas un kopējā cena pakāpsies līdz 130 latiem, tomēr nesasniegs pērnā gada līmeni.
Amatpersonas un labības pārstrādātāji pagaidām atturas prognozēt graudu cenu brīvajā tirgū. Skaidrs ir viens – pārstrādātāji par tonnu pārtikas graudu nemaksās vairāk par 67 latiem plus pievienotās vērtības nodokli. Tiesa, maksimālā cena tiks piemērota tikai par izcilāko graudu partijām. Te zemniekiem ir pamats sašust un spriest, vai ar graudu audzēšanu nodarboties būs izdevīgi.
Lai vai kā, dzirnavnieki ir gatavi ražas pieņemšanai, bet lauksaimnieki aizņemti karstākajos sezonas darbos.
***
Sējumu šā gada platības:
– ziemāji – 179,1 tūkstoši hektāru, tas ir, 92 procenti no pērnā gada platības (samazinājumu daļēji skaidro ar pārziemošanas grūtībām);
– vasarāji – 239,7 tūkstoši hektāru, tas ir, 99 procenti no pērnā gada platības;
– vasaras un ziemas rapsis – 44,1 tūkstotis hektāru, bet pērn bija 54,3 tūkstoši hektāru (samazinājumu daļēji ietekmējis rapša iepirkuma cenu kritums pasaules tirgū).
