Ko rakstīja Kurzemes un Zemgales laikraksts «Dzimtenes Ziņas» laikā, kad tika dibināta Latvijas valsts.
Par 1918. gada rudeni Rīgā var atrast materiālus gan vēstures grāmatās, gan memuāru literatūrā. Mazāk atmiņu ir par to, kas šajā laikā notika Jelgavā, pilsētā, kur 20. gadsimta sākumā iznāca pieci seši preses izdevumi latviešu valodā. Jāteic gan, ka to klāstu «aizskaloja» 1905. – 1907. gadu revolūcijas atplūdi, pēc tam nāca Pirmais pasaules karš, ķeizariskās Vācijas karaspēka okupācija. Šīs svešās varas cenzētu, 1916. gadā Jelgavā sāka izdot vienu no nedaudzajiem Kurzemes un Zemgales latviešu valodā iznākošajiem laikrakstiem «Dzimtenes Ziņas». Ik rītu, izņemot pirmdienas1918. gada rudenī laikraksts iznāk ik rītu, izņemot pirmdienas, un numurs maksā 15 feniņu. Avīzes slejās ir apskati par notikumiem Eiropas valstīs, jo īpaši Vācijā, Krievijā. Par Jelgavas dzīvi tajā stāstīts pavisam maz, gandrīz vai nekādas nojausmas par to, ka pēc dažām nedēļām pasaules politikas durvis vērs Latvijas brīvvalsts. Pilsētā notika kultūras pasākumi. Kā vēsta reklāma, 31. oktobrī pulksten pusdeviņos vakarā Vācu amatnieku biedrības zālē operdziedonis Ādolfs Kaktiņš sniedza koncertu. Pie klavierēm Jāzeps Vītols. Biļešu cena – no vienas līdz sešām markām. Turpat pirms dažām dienām Rīgas Latviešu teātris izrādīja sešu cēlienu drāmu «Velna sieviete». Savukārt kino cienītājiem tika piedāvāta filma «Čigānu baronese» komplektā ar «Rietumu notikumu hroniku». Tā kā pilsētā kārtību noteica vācu karaspēks, vēlu vakarā nebija ieteicams staigāt apkārt. Laikraksts ziņoja, ka naktī uz svētdienu apcietināti desmit cilvēku, kuriem nebija komandatūras atļauju. Caur avīzi sarunā randiņuNaudīgākiem cilvēkiem laikraksts piedāvāja parakstīšanos uz Vācijas kara aizņēmumu. Krievu nauda pret vācu tika mainīta Palejas ielā 16 pie Otto Vestermana. Kāds jelgavnieks Vilhelms S. no Vilhelma ielas gan gribēja nopelnīt negodīgā ceļā, veikalniekiem uzdodoties par kriminālierēdni. Taču tirgotāji nebija vientieši, un pats blēdis nokļuva policijas hronikā. Vēl laikrakstā ir informācija par pārtikas kartītēm. Ar iztikšanu bija trūcīgi. Par to liecina kāda vīra aizturēšana uz Dobeles lielceļa ar 26 mārciņām svaigas gaļas, kas, pēc policistu domām, «liekas, esot nozagta». Veselu avīzes lappusi aizņem sludinājumi, kuros tuvinieki meklē bēgļu gaitās, gūstekņu nometnēs un kauju laukos pazudušos. Laimīgs liktenis ir Fricim Auziņam no Elejas pagasta Baltiņu mājām, kurš, acīmredzot atgriezies no prombūtnes, sūta sveicienus piederīgajiem un paziņām. Vēl informācija par uzsauktajiem pāriem Nikolaja un Annas baznīcās. Pirmajā turklāt ir viens kristāmbērns – Elvīra Lonija Ūdris. Publicēts kāds, varētu būtu, piedāvājums Annai Janumai: «Ja esi Jelgavā, atnāc pie stacijas 4. novembrī plkst.7.50. Atbraukšu. A.K.» Ķeizars atkāpjas no troņaCenzūras ierobežojumi mazinājās, un 22. oktobra pirmajā lapā atrodams raksts «Vidzemes, Igaunijas un Sāmu salas neatkarības atgūšana caur Vācijas valsti». Tajā stāstīts par Brestas miera līgumu, kura 7. artikuls paredz šo zemesgabalu patstāvību. No publikācijas redzams, ka Kurzemi vācieši bija nolēmuši iekļaut «monarhistiskā un konstitucionālā Baltijas valstī». Savukārt Krievijai bija domāts pievienot Latgali (pretēji 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē Latgales latviešu kongresā paustajai idejai, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta, kurai jāapvienojas vienā valstī). Taču Eiropas notikumi strauji virzījās latviešiem labvēlīgā gultnē. Proti, vācu armija Rietumu frontē cieta sakāvi. Vācijā izcēlās revolūcija, un sestdien, 9. novembrī, ķeizars Vilhelms II atteicās no troņa. «Dzimtenes Ziņas» par to ziņo gan tikai trešdien, 13. novembrī, atsaucoties uz Jelgavā iznākošo vācu avīzi «Mitaushe Zeitung». Tūkstoši uz sapulcēmTauta pilsētā bija saviļņojusies jau svētdien, 10. novembrī, kad, kā vēsta laikraksts, notika 1200 zaldātu sapulce, kurā politiskais līderis Roberts Alberts teicis: «… laiks kalpot demokrātijai un jaunai tautas valdībai.» Turpat piebilde, ka zaldāti atsakās no krievu parauga vērst savu kustību pret oficieriem. Laikraksts vēsta arī par advokāta Birznieka vadīto radikāli demokrātiskās partijas sapulci Katoļu ielā 35 un par Latviešu zemnieku savienības sapulci, ko vadīja advokāts Feldmanis. Turpat piebilde, ka sociāldemokrāti rīkojuši septiņas sapulces, kurās strādniekus dalījuši pēc profesijām. 14. novembrī «Dzimtenes Ziņas» informēja par priekšstāvju sapulci, kurā piedalījušies 23 politisko partiju un dažādu latviešu biedrību līderi. Tajā uzstājies advokāts Juraševskis un «vēl kāds sabiedriskais darbinieks», kurš «attēloja politisko partiju apvienošanās gaitu Rīgā» un pauda ziņu par jaundibināto Latvijas Tautu padomi, ar kuru tika aicināti saistīties arī jelgavnieki. Tajā pašā numurā «Dzimtenes Ziņas» apraksta pilsētas domi, kas atsākusi darboties un papildināta ar 22 deputātiem no latviešu iedzīvotāju puses. Desmit no viņiem pārstāv strādnieku padomes, pieci – zemsaviešus, divi – radikāli demokrātiskās partijas, pārējie pieci – dažādas citas organizācijas.Pirmdien, 18. novembrī Laikraksts stāsta arī par 14. novembrī Latviešu biedrības telpās notikušo tautas sapulci, kurā piedalījies ap tūkstotis cilvēku. To vadījuši juristi Ēriks Mārtiņš Feldmanis, Pēteris Juraševskis un Fridrihs Vesmanis. 17. novembrī kopsapulces rīko Jelgavas strādnieki un sociāldemokrāti. Uzticamus vīrus kārtības uzturēšanai un dzimtenes apsardzībai sāk reģistrēt Latvju Kareivju nacionālās savienības Jelgavas nodaļa. Vēstījumu par Latvijas valsts proklamēšanu «Dzimtenes Ziņas» sniedza trešdien, 20. novembrī. Aicinājums Latvijas pilsoņiem un informācija par Latvijas Tautas padomes organizēšanu aizņēma pusi laikraksta pirmās lapas. Jaundibinātās valsts pagaidu valdības sastāvu, kurā bija arī jelgavnieks P.Juraševskis, lasītāji uzzināja nākamajā dienā. Vēl pēc dažām dienām laikrakstā tika publicēta ziņa, ka Latvijas valsti atzinusi Lielbritānija.
Pēteris Juraševskis
Dzimis 1872. gadā Sesavas pagastā. Absolvējis Jelgavas reālskolu, ģimnāziju Pēterburgā, studējis tieslietas Maskavā. Strādājis par advokātu Jelgavā.1907. gadā ievēlēts par Krievijas Valsts domes deputātu.Pirmais Latvijas tieslietu ministrs – no 1918. gada novembra līdz 1919. gada martam.1919. gadā pirmais pilsētas galva pēc Jelgavas atbrīvošanas.No 1924. līdz 1928. gadam darbojies valdībā, 1928. gadā – Ministru prezidents.Otrās, trešās un ceturtās Saeimas deputāts. Pēc 1930. gada notārs un domnieks Rīgā. Miris 1945. gada janvārī Jelgavā.
