Pirms desmit gadiem Latviju pāršalca ziņa par diviem draugiem, tolaik Ozolnieku novada puišiem Gati Felsbergu un Arturu Kairovu, kas Jelgavā izglāba Lielupes ledū ielūzušu vīrieti un bērnu. Abi bija beiguši Teteles pamatskolu un mācījās Jelgavas Amatu vidusskolā. Savukārt par izglābtajiem “Ziņu” redakcijā informācijas nav. Ziņās tika rakstīts, ka vīrietim bija 31 gads, bet meitai astoņi. Nav arī zināmi motīvi, kāpēc tēvs ar meitu negāja pa tiltu, bet nokāpa uz ledus taciņas, kas 2011. gada ziemā bija iemīta no patiltes uz Pasta salas pusi. Gatis un Arturs domā, ka, iespējams, vīrietis nebija skaidrā prātā, taču, nokļuvis nelaimē, viņš rīkojās pareizi – bērnu piespieda pie izlūzušā āliņģa malas, pie kuras peldot turējās pats, un tādēļ puišiem veiksmīgi izdevās meitenīti izvilkt no ledainā ūdens. Pēc tam viņi izglāba arī meitenītes tēvu.
Negribēja salt autobusu pieturā
Puiši atceras, ka glābšana norisinājās pusstumsā – ap septiņiem vakarā (tajā laikā 15. martā jau bija tumšs). Viņi bija nokavējuši autobusu, ar kuru bija domājuši braukt mājās. Vakars bija drēgns, tādēļ, negribēdami salt pieturā, abi sparīgā solī devās autobusa maršruta virzienā – uz Ozolnieku pusi. Puišiem nav palicis atmiņā, kā izskatījās tantiņa, ko viņi satika uz Lielupes tilta un kas, pamanījusi nelaimi, sauca abus draugus palīgā. Puišu reakcija bija zibenīga. Viņi noskrēja patiltē un līšus uz vēdera tuvojās ielūzušajiem. Gatis līda pirmais, Arturs bija aizmugurē un turēja draugu aiz kājām. Cilvēki bija ielūzuši apmēram desmit metru no krasta, kur upes dziļums ir pāri cilvēka augumam.
“Atceroties to brīdi, es vairāk neesmu kāpis uz ledus. Negribas iedomāties, kā būtu, ja pats ielūztu,” saka Arturs. Gatis piebilst, ka katram pašam vajadzētu zināt, ko darīt un ko ne. Ar skaidru prātu taču vajadzētu saprast ābeces patiesību, ka pie tiltiem, kur upes parasti tiek sašaurinātas, ledus veidojas plānāks un nedrošāks.
Profesijas mainījušās, draudzība palikusi
Agrākie Amatu vidusskolas audzēkņi G.Felsbergs un A.Kairovs par tērpu izgatavošanas un stila speciālistiem nav kļuvuši. Arturs pasmaida, ka Amatu vidusskolā mācītais viņam noder, ja apģērbā piepeši iztrūkst kāda poga. Jau vairākus gadus viņa pamatdarbs ir uzņēmumā, kas kapsētās uzstāda pieminekļus un apmales, un tur vairāk ir nepieciešamas celtnieka prasmes. “Man šis darbs ir ļoti iepaticies. Tas ir noderīgs cilvēkiem, un viss ir jāpaveic perfekti, jo darbs saistās ar cilvēku piemiņu,” teic Arturs. Ziemā viņš strādā celtniecībā. Vēl aizvien dzīvo Ozolniekos, taču domā pārnākt uz Jelgavu.
Gatis jau vairāk nekā četrus gadus ir Islandē. Viņš tur kā tehniķis strādā bioloģiskās ražošanas uzņēmumā, kur audzē mikroalģes, ko izmanto pārtikas bagātinātāju, kosmētikas un citu produktu gatavošanai. “Islandē zemes siltuma un mitruma ir daudz,” teic Gatis. Viņam patīk okeāns un kalni, braukšana ar kajakiem pa krāčainām upītēm. Islandē dzīvo un strādā viņa brālis, netrūkst latviešu draugu un paziņu arī no Jelgavas. Ar Arturu gan viņš sazinās retāk. Gatis domā, ka atpakaļ uz dzimteni nebrauks, tomēr piebilst, ka galu galā visu rādīs laiks.
Antons Želna, agrākais Teteles pamatskolas direktors
Artūrs Kairovs un Gatis Felsbergs atnāca uz Teteles pamatskolu no Ozolniekiem, kad bija jau piektajā klasē. Sākumā atnāca viens draugs un pēc tam otrs. Abi beidza pamatskolu 2009. gadā, kad es gāju pensijā. Normāli puiši, kas ne ar ko īpaši neizcēlās un abi kopā aizgāja mācīties uz Amatu vidusskolu. Rakstu par Gata un Artūra varoņdarbu izgriezu no avīzes, un tas man ir mājās pie maniem dokumentiem. Tādas lietas nedrīkst aizmirst.
