Kad 12. klase jau otrajā pusē, vairums jauniešu kļūst pieaugušāki. Mērķis iestāties augstskolā, turklāt budžeta grupā vidusskolēniem liek nopietnāk domāt par sekmju uzlabošanu.
Kad 12. klase jau otrajā pusē, vairums jauniešu kļūst pieaugušāki.
Mērķis iestāties augstskolā, turklāt budžeta grupā vidusskolēniem liek nopietnāk domāt par sekmju uzlabošanu. Tie, kas izvēlas pieprasītākās specialitātes, zina, ka jācīnās un jāpieliek visas pūles, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus rezultātus gan skolas atestātā, gan eksāmenos. Jo tas ir galvenais sekmības rādītājs augstskolu reflektantiem.
Taču ir arī skolēni, kas zina, ka studēs bez īpašas piepūles, par studijām maksās vecāki, tāpēc necenšas būtiski uzlabot atzīmes.
Par Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klašu sekmju tendencēm un izmaiņām stāsta skolas direktores vietniece izglītības darbā Alda Spirģe.
“Lielākā daļa skolēnu mācījušies labāk vai tāpat kā 11. klasē. Klašu vidējās atzīmes lielākoties ir paaugstinājušās. Beidzot 1. semestri, vislabāk bija pastrādājusi matemātikas klase (vidējā atzīme 7,4), pārējo klašu vidējās sekmes ir no 6,1 līdz 6,9.
Visās piecās Valsts ģimnāzijas 12. klasēs ir 13 skolēnu ar vājām atzīmēm, tikai trijiem ir vairāk par vienu nesekmību. Labāku atzīmju pelnīšanai lielākās problēmas sagādā matemātika.
“Šogad 12. klases ir saņēmušās, ceru, ka tā būs arī turpmāk. Protams, gribētu, lai atzīmes ir vēl labākas,” sacīja A.Spirģe.
Skolotāja īsumā raksturoja visas 12. klases: “No valodu klases (a) gada laikā aizgāja vairāki skolēni, palika tikai tie, kas patiešām grib sasniegt labus rezultātus. Viņi cītīgi mācās, un atzīmju kāpums no visām divpadsmitajām klasēm ir visstraujākais.
Bioloģijas un ķīmijas klase
(b) – visai viduvēja. Skolēni grib mācīties, taču ne vienmēr tas izdodas. Savukārt c (civilzinības) un d (dabaszinības) ir spējīgas klases, tāpēc būtu jāsaņemas. Par daudz pašpārliecināti, turklāt sekmes varētu būt labākas. Matemātiķi ir ļoti motivētu un spējīgu cilvēku kolektīvs, kas sasniedz labākus rezultātus nekā vairākas citas m klases.”
