Pirmslaulību konsultēšanas pamatā ir pāra saruna par nozīmīgām tēmām speciālista vadībā.
«Laulībā atvērtām acīm!» tāda varētu būt devīze padomdošanai, kas īpaši izplatīta Rietumu pasaulē, un aizvien biežāk pāri pirms kāzām to izmanto arī mūsu pusē. Sevišķi tie, kuri laulību uztver kā ilgtermiņa projektu un nolēmuši to slēgt baznīcā. «Konsultēšanā vēlamies būt pārliecināti, ka pāris dodas laulībā kā maratonā, nevis sprintā. Nezināšana nekad nav svētība, tāpēc iedrošinām iegūt visus nepieciešamos rīkus un saprašanu, būt atbildīgiem, darīt labi un gudri, lai savienība izdotos,» teic misionāre un konsultante Džodija Brankampa, kas kopā ar dzīvesbiedru devusi padomus ne vienam vien pārim Latvijā.Traucē rozā brilles«Patiesībā nav izstrādātas koncepcijas un nav uzrakstīta neviena rokasgrāmata, kādai vajadzētu izskatīties laulībai. Priekšstatus par to parasti esam guvuši no televīzijas, literatūras un, protams, ģimenes. Dažiem šis piemērs bijis labs, bet citu pieredze – briesmīga,» stāsta Džodija, norādot, ka konsultēšanas mērķis nav «lasīt morāli», bet panākt, ka no divām dažādām situācijām nākuši cilvēki nostājas uz vienas platformas un sāk runāt, pārspriest, izteikt savu viedokli par vairākām konsultanta piedāvātajām tēmām un modelētajām situācijām, ar ko jaunais pāris varētu saskarties. «Šīs sarunas atkarīgas no pāra brieduma pakāpes. Daži to visu jau iepriekš pārrunājuši un pat lasījuši literatūru par šīm tēmām, tomēr vairums atzīst, ka nekad nebija aizdomājušies, vai arī «rozā briļļu» iespaidā ir pārliecināti, ka viss nokārtosies pats no sevis. Nē, nenokārtosies!» pārliecināta Dž.Brankampa, pirms lielā lēmuma saistīt dzīves iedrošinot uzzināt pēc iespējas vairāk par sevi un otru.Priekšstati un cerībasTēmas, par ko konsultanti runā ar jauno pāri, mēdz būt dažādas, bet pamatā tās skar svarīgāko laulības dzīvē. «Pārspriežam priekšstatus, kādi topošajai sievai un vīram izveidojušies par ģimeni, emocionālās atšķirības un vajadzības, runājam par bērniem, finansēm, komunikācijas prasmēm un kā turpmāk veidot attiecības ar pāra līdzšinējo ģimeni. Tā kā laulības notiks draudzē, pārrunājam arī garīgās dzīves aspektus,» stāsta Džodija, piebilstot, ka sarunā svarīgi uzzināt ne tikai priekšstatus, bet arī cerības.«Jaunā sieviete, iespējams, domā – apprecēsimies, sākumā abi strādāsim, mums būs trīs bērni, kurus auklēšu mājās, celsim savu ģimenes namu. Savukārt vīrietis vēlas vienu bērnu, grib, lai sieva turpina strādāt, lai viņš varētu nopirkt jaunu motociklu un ceļot!»Dziļa komunikācija tuvinaViena no svarīgākajām tēmām laulībā ir savstarpējā saziņa. «Tikai tāpēc, ka māki taisīt troksni, nenozīmē, ka proti komunicēt,» teic pāru konsultante, norādīdama, ka saziņa risinās dažādo līmeņos – no visvienkāršākā: «Kā tev gāja darbā?» līdz dziļākajam: «Dārgumiņ, es tevi mīlu, bet dažas lietas mani tevī kaitina!»«Komunikācija prasa runātāju un klausītāju, turklāt jāizstrādā noteikumi, cik tālu viens runās un kad otrs sāks atbildēt. Sarunā jābūt godīgiem, jāsaprot, vai tas ir tiešām tas, ko dzīvesdraugs vēlējās pateikt. Vienmēr iedrošinām pārāk neuzbrukt partnerim, bet censties rast risinājumu. Dziļa komunikācija uztur pāra attiecības dzīvas un tuvas, savukārt, ja sarunas ir tikai par to, kā nokļuvi no darba mājās, kaut kā būtiska pietrūkst,» pārliecināta Dž.Brankampa.Vadīt atbildīgiRaugoties uz ģimeni no garīgā viedokļa, nākas ieskatīties arī priekšstatos par vīra un sievas lomu un pienākumiem. «Saskaņā ar Bībeli vīrs ir ģimenes galva un atbildīgs to vadīt. Te vairāk uzsveram atbildību, nevis varu, jo, vadot ģimeni no spēka pozīcijām, var sāpināt citus. Esam arī pārliecināti, ka vīrs var uzņemties savu lomu, ja sieva to ļauj, tomēr tikai tāpēc, ka tev ir gredzens pirkstā, nenozīmē, ka proti vadīt. To apgūst visu dzīvi, tāpēc iedrošinām pāri palīdzēt viens otram, strādāt kopā, uzņemoties katram savu atbildību. Veselīgās attiecībās lēmumu pāris pieņem kopā, jo te nav nekādas sacensības – abi raugās pēc labākā risinājuma. Tomēr galavārdu saka vīrs (ideālā variantā),» stāsta Džodija. Bērnu, cik Dievs dos?Laulībā, protams, neiztikt bez seksuālās tuvības, tāpēc pārim svarīgi izrunāt arī šo dažam labam jūtīgo jomu, kuras noklusēšana sagrāvusi ne vienas vien attiecības, turpina konsultante. «Kādas ir katra seksuālās vajadzības un cerības? Kas motivē sievieti, kas – vīrieti? Tā ir liela tēma, par ko partneriem būtu godīgi jārunā, jo, lai arī īpaša un ļoti intīma, tomēr tā ir daļa mūsu dzīves,» uzsver Dž.Brankampa, piebilzdama, ka bez ievērības (vai tikai sievas atbildībā) nevajadzētu atstāt arī kontracepcijas jautājumu. «Daži pāri dzīvo pēc principa – cik Dievs dos, tik bērnu arī būs –, tomēr es tā nedomāju. Mūsu ķermenis darbojas noteiktā veidā, kas nozīmē, ka teorētiski katru mēnesi sieviete var palikt stāvoklī, tāpēc ar pilnu atbildības izjūtu būtu jāvienojas, cik bērnu būs,» pārliecināta Džodija, vēlreiz novēlēdama iesākt laulību gudri. Vēlāk, kad «sliedes būs iebrauktas» un nostabilizējusies noteikta attieksme, lietas vienkārši neizmainīt.
