Trīs gadi Sv.Annas – Jelgavā lielākās – luterāņu draudzes dzīvē. Par to, tuvojoties draudzes pilnsapulcei un jaunās padomes vēlēšanām, lūdzu uz sarunu mācītāju Tāli Rēdmani.
Trīs gadi Sv.Annas – Jelgavā lielākās – luterāņu draudzes dzīvē. Par to, tuvojoties draudzes pilnsapulcei un jaunās padomes vēlēšanām, lūdzu uz sarunu mācītāju Tāli Rēdmani.
Kas šajā laikā mainījies? Draudze iet mazumā vai aug?
Patiesais draudzes locekļu skaits šajā laikā īpaši nav mainījies. Cik cilvēku apmeklēja baznīcu svētdienās pirms trim gadiem, apmēram tikpat to dara arī tagad. Draudzes piederības oficiālā uzskaite tiek reģistrēta pēc ikgadējā fiksētā ziedojuma nomaksas un kartītēm, kurās draudzes locekļi atzīmē dalību dievgalda kopībā, kas katram noteikta vismaz reizi gadā. Mums ir ap deviņsimt draudzes locekļu. Jelgavā iesvētes grupās iesaistās arī studenti. Parasti, kad mācības beidzas, viņi dodas prom, taču pēc tam gadās, ka amata brāļi patīkami atzīst – viens otrs no Sv.Annas baznīcā iesvētītajiem darbojas kādā citā Latvijas svētnamā. Diemžēl diezgan daudzi jaunie cilvēki, kas pirms dažiem gadiem aktīvi iesaistījušies draudzes dzīvē, aizbraukuši uz Rietumiem un vismaz tuvākajā laikā nedomā atgriezties. Mūsējo ģimenes ir Īrijā, Anglijā, Somijā, Vācijā, Luksemburgā, Francijā, ASV. Šovasar, cik man zināms, atgriezīsies tikai viena, jo būs atmaksājusi bankas kredītu par dzīvokli.
Baznīcas gadagrāmatās par mūsu draudzi minēts, ka tā nosvinēja 430 gadu jubileju, koris piedalījies dziesmu svētkos un koncertējis ārzemēs, bērniem organizēta vasaras nometne “Prieks ar Jēzu”, turpinājusies sadarbība ar zviedriem. Veiksmīga bijusi piedalīšanās 2004. gadā valsts izsludinātajā konkursā, kur Latvijas baznīcu sakopšanai bija atvēlēts miljons latu. Par līdzekļiem (gandrīz pieciem tūkstošiem latu), kas tika iegūti šajā konkursā, sakārtota baznīcas ārējā un iekšējā elektroinstalācija, pārbūvēts altāris, likvidēta drēbju kamera…
Likvidējot drēbju kameru, ieguvām papildu klasi svētdienas skolas bērniem. Tā mums bija nepieciešama. Mums bija paļāvība, ka ar drēbju dalīšanu varētu nodarboties Sarkanais Krusts. Taču jāatzīst, ka iespēja praktiski palīdzēt cilvēkiem gājusi mazumā.
Draudzes 430 gadu jubileja, kad baznīcas dārzā notika literārs vakars ar kristīgo dzeju un bija atbraukuši draugi no Nakas Zviedrijā, daudziem palicis atmiņā. Par altāra pārbūvi spriests daudz – dažiem drapētais zilais audums, kas bija agrāk, paticis labāk. Taču galīgais draudzes lēmums bija, ka altāris ir jāatjauno. Krāsas palīdzēja izvēlēties arhitekte un mūsu draudzes locekle Aija Ziemeļniece. Tagad altāris ir vairāk līdzīgs tam, kāds tas izskatījās pēc baznīcas atjaunošanas tūlīt pēc kara.
Vēl gribu uzteikt svētdienas skolas darbu. Tas ir tradicionāls, taču prasa daudz rūpīga un pacietīga darba. Patīkami, ka svētdienas skolas bērni ar pašu zīmētajām kartītēm piedalījās Ziemassvētku akcijā, kad vācām naudu rajona skolām kristīgās literatūras iegādei. Protams, par baznīcas sakopšanu jāpaslavē mūsu vecie draudzes locekļi, piemēram, Zaijas Maldas Kēleres vadītā dāmu komiteja.
Kas mācītāju satrauc?
Ir diezgan skumji noraudzīties, ka sabiedrībā ir daudz cilvēku, kas visu vērtē tikai materiālās kategorijās. Piedzīvot to, kā personas brīvība, ja tai nav morāles, ved uz pašiznīcinošu anarhiju. Esam maza tauta, tāpēc ir būtiski apzināties, ka mūsu esība balstīta uz paliekošām un drošām vērtībām.
Draudzes padomē izvirzīto kandidātu viedokļi
Valdis Ābele, civilās aviācijas lidotājs, iesvētīts 1999. gadā:
Veco draudzes padomi esmu vadījis no pagājušā gada maija. Tad vairāk nodarbojos ar saimnieciskām lietām. Taču, manuprāt, svarīgākais jaunajā draudzes padomē ir pilnveidot garīgo saskarsmi starp draudzes locekļiem. Viņiem vajadzētu biežāk tikties arī ārpus lielajiem dievkalpojumiem. Jāveido lūgšanu grupas, kurās apvienotos cilvēki ar līdzīgām interesēm. Galvenais, lai draudze vienotos kopīgā garīgā kopībā, cits ar citu būtu kopā gan priekos, gan bēdās. Priekšniekos es neraujos. Šo amatu varu uzņemties tikai tad, ja jūtu – man draudze uzticas.
Guntis Bērze, enerģētiķis, iesvētīts 1998. gadā:
Katram baznīcā jāizdara tas, ko viņš var. Labi, ja iespējams izdarīt kaut mazliet vairāk. Mainās paaudzes, bet baznīcai jādzīvo tālāk. Es draudzē atbildu par Svēto rakstu lasījumiem svētdienas dievkalpojumos. Pagājušajā vasarā, kad baznīcai tika atjaunota elektroinstalācija, varēju izmantot savas profesionālās zināšanas, jo esmu enerģētiķis. Labi būtu, ja draudzes padomē iesaistītos cilvēki, kas saprot menedžmentu, jo mums vajadzētu savu projektu vadītāju.
Aina Rokjāne, Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, iesvētīta 2000. gadā:
Apmēram reizi mēnesī eju uz baznīcu un lasu Svētos rakstus. Mūsu vadītājs Guntis Bērze man parasti atsūta īsziņu, kura vieta Bībelē būs jālasa, un es to mājās vēl pāršķirstu. Tajās lasīšanas reizē arī eju pie dievgalda un par šo savu kalpošanu esmu ļoti apmierināta, jūtos garīgi sakārtojusies un laimīga. Draudzes padomē darboties gan nevaru, jo esmu iesaistīta dažādās komisijās, Jaunajā teātrī strādāju par administratori, vēl dažādi kursi… Sv.Annas baznīca ir mūsu ģimenes dievnams. Mana vecāmāte tur 1934. gadā ir laulājusies, māte – 1936. gadā kristīta.
Kārlis Ustups, autoskolas direktors, iesvētīts 1961. gadā:
Gribu uzzināt, kādās jomās būtu vajadzīga mana palīdzība – esmu gatavs darboties. Jāpiebilst, ka darbā esmu samērā aizņemts, strādāju arī sestdienās. Taču vairāk laika būs jāatvēl draudzes darbam.
Anda Baraškina, strādā par preses dienesta vadītāju, iesvētīta 2001. gadā:
Draudzes padomi redzu kā aktīvu, rīcības spējīgu kolektīvu, kas pamana problēmas draudzē un atrod tām visoptimālāko risinājumu. Manuprāt, tai vairāk jānodarbojas ar garīgiem jautājumiem, jācenšas iesaistīt draudzes darbā jaunos locekļus, kas diemžēl bieži vien pēc iesvētībām pazūd. Labprāt turpināšu veidot avīzi un izdot citus informatīvos materiālus.
