Tikai tādēļ, ka kāda Jelgavas rajona iedzīvotāja nebija nokārtojusi visus nepieciešamos dokumentus, lai saskaņā ar likumu varētu legāli audzēt kaņepes sviesta vai eļļas ražošanai, gandrīz pushektāru lielo kaņepju lauku vajadzēja likvidēt.
Tikai tādēļ, ka kāda Jelgavas rajona iedzīvotāja nebija nokārtojusi visus nepieciešamos dokumentus, lai saskaņā ar likumu varētu legāli audzēt kaņepes sviesta vai eļļas ražošanai, gandrīz pushektāru lielo kaņepju lauku vajadzēja likvidēt.
Aizvadītājā nedēļā Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes darbinieki atklāja, ka kādā Jelgavas rajona pagastā ir gandrīz pushektāru liela kaņepju plantācija. Tās saimniece policistiem skaidroja, ka kaņepes audzējot, lai ražu varētu nodot kādā piena pārstrādes uzņēmumā kaņepju sviesta ražošanai. Jelgavas Kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka atzīst, ka cilvēciski saprotot sievietes sarūgtinājumu par notikušo, jo diezin vai viņa vēlējusies tirgoties ar marihuānu. Taču, tā kā kaņepju audzētāja pirms netradicionālās lauksaimniecības uzsākšanas nebija nokārtojusi visus dokumentus, policija saskaņā ar likumu nelielo plantāciju bija spiesta iznīcināt. Turklāt tiek lemts jautājums par krimināllietas ierosināšanu. Z.Tretjaka pieļauj, ka daļēji pārpratums radies tādēļ, ka sievietei pašvaldībā neviens nebija pastāstījis, kādos apstākļos kaņepes iespējams legāli audzēt un kādi dokumenti ir jānokārto.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta vecākā referente Agnese Vējkrīgere informē, ka kārtību, kādā Latvijā audzējamas kaņepes, nosaka 1996. gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā atļauta kaņepju audzēšana». Saskaņā ar tiem zemes īpašniekiem vai nomniekiem kaņepes atļauts audzēt tikai sēklu un šķiedras ieguvei. Kaņepju sējumus drīkst ierīkot tikai atklātā laukā (nedrīkst audzēt siltumnīcā vai zem plēves seguma). Pirms netradicionālās lauksaimniecības uzsākšanas personai rajona lauksaimniecības departamentā ir jāiesniedz iesniegums. Pēc tam tiek aizpildīta kaņepju audzētāja reģistrācijas kartīte trīs eksemplāros, no kuriem viens paliek audzētājam, viens atrodas lauksaimniecības departamentā, bet trešais – rajona policijas pārvaldē vai nodaļā. Saskaņā ar noteikumiem katru gadu kaņepju audzētājam savā reģistrācijas kartītē ir jāizdara attiecīgie ieraksti. Līdz 1. jūnijam par apsētajām kaņepju platībām un šķirnēm, kā arī par sējai izmantoto sēklu izcelsmi ir jāinformē rajona lauksaimniecības departaments un policijas pārvalde. Savukārt līdz 1. oktobrim abām iestādēm jāsaņem informācija par novāktajām kaņepju platībām un saražotajām sēklām, ja tās paredzēts realizēt kā sēklas materiālu. Bet rajona lauksaimniecības departamenta speciālistam ne retāk kā reizi gadā kaņepju sējumi jāpārbauda un rezultāti jāieraksta kaņepju audzētāja reģistrācijas kartītēs.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā referente Gunta Garanča «Ziņas» informē, ka pašlaik pārvaldē par kaņepju audzēšanas iespējām ir interesējušies divi Jelgavas rajona iedzīvotāji. Bet reģistrējies pagaidām ir tikai viens Zaļenieku pagasta iedzīvotājs. Viņa atzīst, ka Latvijā kaņepju audzēšana kā netradicionālās lauksaimniecības joma nav populāra. Tomēr cilvēkiem, kas tai nolēmuši pievērsties, pirmām kārtām ir jānokārto visi dokumenti, pretējā gadījumā policija kaņepju plantācijas ir tiesīga iznīcināt, bet stādītāju apsūdzēt narkotisko vielu audzēšanā.
