Lielu daļu sadzīves atkritumu veido iepakojumi. Tie ir ļoti dažādi, jo dažu gadu desmitu laikā tradicionālo ietinamo papīru un stikla taru no apgrozības gandrīz pilnībā ir izstūmušas plastmasas.
Lielu daļu sadzīves atkritumu veido iepakojumi. Tie ir ļoti dažādi, jo dažu gadu desmitu laikā tradicionālo ietinamo papīru un stikla taru no apgrozības gandrīz pilnībā ir izstūmušas plastmasas.
Latvijas veikalos lielāko daļu fasējamās produkcijas iesaiņo polivinilhlorīda (PVC) plēvītēs, polietilēna (PE) maisiņos, polistirola (PST) vienreizējās lietošanas traukos, bet dzērienus varam iegādāties tetra pakās vai arī piesātināto poliesteru (PET) pudelēs.
Ja dzīvojam pilsētā un esam centralizētās atkritumu savākšanas rajonā, varbūt varam kādu laiku arī neaizdomāties par šo ik dienu atkritumu tvertnēs izmetamo iesaiņojumu (desmitu, simtu, tūkstošu un miljonu) turpmāko apriti dabā. Ja dzīvojam privātmājā, laukos, atpūšamies pie ezera vai arī vasaru pavadām vasarnīcā, tad pārdomas rodas krietni vien agrāk.
Gluži nevilšus, skatoties uz pagājušās vasaras siltumnīcu plēvēm, tukšajiem minerālmēslu vai kūdras polietilēna maisiem, izlietotām minerālūdens pudelēm, tetrapakām utt. un, skaidri zinot, cik piņķerīgi to visu būs nogādāt atkritumu izgāztuvē, rodas doma, ka ar dažiem sērkociņiem būs līdzēts…
Bet – stop!
Nepareizi dedzinot plastmasu, gaisā veidojas indīga gāze dioksīns. Tā nosēžas uz augiem, augsnes, nokļūst ūdenī, mēs to ieelpojam. Pirmajā brīdī liekas dīvaini, jo esam taču mācījušies, ka gan mazuta, plaši izmantojamā kurināmā, gan plastmasu izejmateriāls ir viens un tas pats – nafta !
Izrādās, plastmasas pilnīgi sadeg tikai temperatūrā, kas augstāka par 1000 grādiem, bet ugunskurā vai krāsnī tā ir tikai 200 – 400 grādi. Šādā temperatūrā nepilnīgi sadegot, gaisā nokļūst hlora savienojumi un dioksīni. Lai sadedzinātā plastmasa nenodarītu ļaunumu mums pašiem, to var dedzināt tikai martena krāsnīs, kas paredzētas metāla kausēšanai.
Nebūtu prātīgi sevi mierināt ar domu, ka es jau tikai nedaudz, tikai dažus kilogramus…Varbūt arī citi gluži tāpat domā, bet dzīvojam taču visi zem vienām debesīm un elpojam vienu gaisu!
Par PET
Plastmasas mūsu dzīvē ir ienākušas samērā nesen, tāpēc nav detalizētu datu par to, cik gadsimtiem jāpaiet, lai daba pati bez mūsu palīdzības spētu tikt galā ar šo cilvēces izgudrojumu, ar kuru pildās izgāztuves un piepilsētu meži. Ekskursantiem brīvā dabā pēc nometnes likvidēšanas agrāk tika ieteikts sadzīves atkritumus aprakt, jo augsnē zināmā laika posmā tie pārstrādājās, bet tagad droši varam apgalvot, ka mūsu mazmazbērni ar mūsu aprakto tukšo taru turpat vien satiksies…
Ir aprēķināts, ka vairāk nekā 10 procentu no mūsu sadzīves atkritumiem veido plastmasas iepakojumi, kurus dabā var uzskatīt par «nemirstīgiem». Tas attiecas arī uz PET.
1998. gadā vien Latvijā atkritumos nonāca 2 500 tonnu PET. Ar katru gadu šie skaitļi palielinās. PET iepakojumu savas produkcijas iepildīšanai izmanto gan mūsu zemes ražotāji – limonādēm, sulām, alum, minerālūdeņiem; gan arī milzīgos daudzumos šādā fasējumā produkcija tiek importēta. Stikla tara no apgrozības praktiski ir pazudusi.
Un pasaulē?
Arī citur pasaulē ir beigusies bezbēdīga jūsmošana par plastmasu izturīgumu, ērtumu un neaizstājamību. Sākusies izlietoto iepakojumu ļoti dārgā un darbietilpīgā otrreizējā pārstrāde jeb depolimerizācija.
Tas ir ķīmisks process, kurā polimērs tiek sadalīts par monomēru – organisko vielu, ko tālāk var izmantot dažādu priekšmetu vai šķiedru ražošanai. Jau vairāk nekā 20 valstīs ir izstrādāta shēma PET iepakojumu savākšanai un pārstrādāšanai, pēc kuras tie tiek izmantoti:
paklāju šķiedru ražošanai (ASV, Nīderlande);
kā saistviela ceļu klājumos (Itālija);
šķiedru un dažādu tehnisku priekšmetu ražošanai (Vācija);
kā augstvērtīgs kurināmais martena krāsnīs (Vācija).
Kamēr Latvijā vēl tikai tiek spriests un meklēti risinājumi, kā atbrīvoties no PET kalniem, kas ātri piepilda pilsētu un ciematu atkritumu izgāztuves, mūsu kaimiņi Igaunijā jau sākuši PET pudeļu savākšanu. Tukšo PET taru tur var nodot gan taras pieņemšanas punktos (saplacinātā veidā), gan ievietot speciāli plastmasas pudelēm domātos konteineros, kas novietoti katrā namu kvartālā. Tālāk savāktā un sapresētā tara tiek nogādāta pārstrādei uz Vāciju vai Nīderlandi.
Sadzīvē izmantojamās plastmasas
PET– piesātinātie poliesteri – caurspīdīgs polimērs ar augstu mehānisko izturību, kas saglabājas plašā temperatūru diapazonā, ar mazu gāzu un mitruma caurlaidību. Izmanto gāzēto dzērienu, minerālūdeņu, eļļas pudeļu ražošanai.
PST – polistirols – vienreizējās lietošanas traukiem un galda piederumiem.
PE – polietilēns.
PVC – polivinilhlorīds, izmanto produkcijas fasēšanas plēvēm.
