Aptuveni par 150 pretendentiem Zemgalē samazinājies to lauksaimnieku skaits, kas iesnieguši dokumentus platību maksājumiem.
Aptuveni par 150 pretendentiem Zemgalē samazinājies to lauksaimnieku skaits, kas iesnieguši dokumentus platību maksājumiem. Savukārt ap 250 lopkopju šogad pirmo reizi varēs saņemt atbalstu par produktīvo dzīvnieku turēšanu.
Pagaidām nav izvērtēta visa informācija, tādēļ nevar pateikt, vai kopējās atbalsta saņemšanai pieteiktās platības palielinājušās vai samazinājušās. Kā “Ziņām” stāsta Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Tiešmaksājumu daļas vadītāja vietnieks Vilnis Reinfelds, pieteikumu skaita samazinājums saistīts ar to, ka mazākie zemnieki savus pāris hektāru zemes arvien biežāk nolemj iznomāt lielsaimniekiem, tādējādi vairs nepiesakās atbalstam.
LAD ES Tiešo maksājumu departamenta speciālisti iesniegumu skaita sarukumu skaidro ar to, ka Latvijā vērojama lauksaimniecības uzņēmumu apsaimniekotās zemes platību koncentrācija. Pieteikšanos platību maksājumiem ietekmējušas arī izmaiņas ES un Latvijas atbalsta saņemšanas nosacījumos un atbalsta pasākumu veidos.
Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē platībmaksājumiem pieteikti 5900 iesniegumu. Tas ir par 60 vairāk nekā pērn, bet iekļauj arī atdalītā maksājuma par lopiem saņemējus––. Lai pretendētu uz šo atbalstu, šajā gadā bija jāpiesaka, cik hektāru zemes lopkopis apsaimnieko. “Telefoniski apziņojām ap 700 dzīvnieku turētāju visā Zemgalē, aicinājumam pieteikties atbalstam atsaucās ap 250,” zina teikt V.Reinfelds.
Grūtības saņemt atbalstu par enerģijas kultūraugiem
Līdz 11. jūnijam varēja pieteikties atbalsta maksājumiem arī vairākos “Agrovides” apakšpasākumos. Zemes apsaimniekotājiem bija iespēja iesniegt dokumentāciju jaunam atbalsta veidam – par enerģētiskajiem kultūraugiem – ziemas un vasaras rapsi, ziemas un vasaras kviešiem, kā arī rudziem. Lai gan dati vēl tiek apkopoti, V.Reinfelds saka – saņemts ap 300 – 400 iesniegumu. Varējis būt daudz vairāk, taču līdz ar pieteikumu jau pavasarī pārvaldē bija jānogādā līgums ar ražas uzpircēju. Daudzi zemnieki tādus neslēdz, bet gaida nākamo pavasari, jo tad rapsim un citām kultūrām ir augstāka cena. Tā, piemēram, pērnruden rapsi lauksaimnieki varēja pārdot par 140 – 150 latiem tonnā, bet šogad – jau par 170. Tādējādi laukkopji secinājuši, ka atbalsta maksājums par enerģētisko kultūru audzēšanu nebūtu tik apjomīgs, lai segtu starpību no summas, ko neiegūst, ja ražu pārdod jau rudenī.
Kā ziņots, no šā gada lauksaimniekiem ir vairāki jauni tiešie maksājumi – atbalsts par enerģētiskajiem kultūraugiem un četri atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM) – par platībām, par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, par pienu un īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.
Sāks maksāt par erozijas ierobežošanu
Šonedēļ sāka izmaksāt atbalstu erozijas ierobežošanai. Tam lauksaimnieki varēja pieteikties 2006. gada rudenī, un LAD saņēma 8828 iesniegumus. Pirmie naudu iegūs tie zemes apsaimniekotāji, kas dokumentāciju bija aizpildījuši pareizi.
Kam vēl var pieteikties
Turpinās pieteikumu pieņemšana citos atbalsta pasākumos. LAD atgādina, ka atdalītā PVTM par pienu saņemšanai, iesniedzot platību maksājumu iesniegumu reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs līdz 15. jūlijam, turp jānogādā arī dokuments atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par pienu 2007. gadā.
Līdz 15. jūlijam jāiesniedz pieteikums PVTM saņemšanai par kartupeļu cieti un aitu mātēm, līdz 1. augustam – par zālāja un linu sēklām, līdz 3. septembrim – atbalstam lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai, bet līdz 2. oktobrim – erozijas ierobežošanai.
Atbalstam par 2007. gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem pieteikties varēs līdz 2008. gada 15. februārim, bet par zīdītājgovīm – no šā gada 15. maija līdz 15. novembrim.
Šo naudu LAD izmaksās no 1. decembra līdz nākamā gada 30. jūnijam.
“Ziņas” jau rakstīja, ka šogad veiktā PVTM reforma paredz – turpmāk tikai 25 procenti maksājumu par laukaugu platībām tiks saistīti ar ražošanu, bet pārējo atbalsta daļu izmaksās, ņemot vērā informāciju par pagājušajā gadā ražoto. Izmaksas struktūra mainīsies arī PVTM par kartupeļu cieti, kuru ar ražošanu varēs piesaistīt 60 procentu apmērā, liellopu kaušanas prēmijai – 40 procentu, aitu mātes prēmijai – 50 procentu. Savukārt maksājums par pienu, kas līdz šim bija par katru piena tonnu, turpmāk vairs nedrīkstēs būt saistīts ar ražošanu.
Līdz 11. jūnijam, kas bija pēdējā pieteikumu pieņemšanas diena, valstī saņemts 77 750 iesniegumu, kas ir par 3,6 procentiem mazāk nekā pērn.
