Makšķerēšanā jūrā nedrīkst nokļūdīties attiecībā uz laika prognozi
Kamēr nav īstas pārliecības, negribas tautu mulsināt, bet jau neparedzēti agri Kurzemes jūrmala ir pilna ar bušu makšķerniekiem. Visi kā norāvušies no striķa, jo šī copes sadaļa ir līdzīga pavasara spininga bumam vai vimbu copes atklāšanai, kad viss cits vienkārši aizmirstas.
Uz butēm brauc copmaņi ne tikai no tuvākas apkaimes, ir pazīstamas kompānijas no Limbažiem, Valmieras un Alūksnes, kas sasēžas «busiņā» un laiž kārtīgu «četrdiennieku». Taču jūra ir jūra. Ir lietas, ko vajadzētu iegaumēt ļoti konkrēti, lai nesanāktu tā, ka esat atbraukuši, bet galu galā tāds «aplauziens» vien sanāk.
Iemācies no galvas kā reizrēķinu
Bieži vien mēs grēkojam tikai savas lielās vēlmes dēļ atklāt sezonu uz kādu konkrētu zivi, lai tur vai kas, un pirmajā mirklī nedomājam par tām nepatīkamajām asociācijām, ja kaut kas neizdosies, kā gribētos. Ja zivs neķeras, tad tā ir pusbēda, jo nevar jau viņām pavēlēt ēst tad, kad katram copmanim iegribas. Daudz trakāk ir, ja copē pie jūras nokļūdās attiecībā uz laika prognozi. Šis faktors ir ļoti būtisks un nosaka to, vai būsiet atbraucis copēt vai dr… laiskoties.
Jau gadus padsmit, tā kā butes ir vienas no manām iecienītākajām zivīm un arī saistībā ar makšķerēšanu, rakstu un rakstu īsas pamācības mīlēšanā uz šo zivi, bet šad tad diemžēl arī kļūdos. Arī man pēc plekstēm jānobrauc krietni virs 200 kilometriem uz vienu galu, tāpēc tagad vēl stundu pirms izbraukšanas rūpīgi apskatu visas iespējamās meteoroloģisko dienestu prognozes, lai pārliecinātos, vai brauciens pēc butēm nebūs velts.
Lai vai kādi vēji pūš, labāk lai pūš pāri
Austrums, dienvidaustrums un ziemeļaustrums ir tie labvēlīgākie plekstu copei jūrā. Vēl der arī rietumu vējš, kas pūš tieši pretī un ir pat vislabākais, jo nes buti klāt pie krasta. Tikai nelaime tā, ka līdz ar šo vēju ūdeņi tiek sakulti kopā ar smiltīm un krastā tiek dzīta zāle. Vēlāk, dziļā rudenī vai pat ziemas sākumā, zāle pazūd un vējš no jūras ir ļoti labs butes copei. Pilnīgi garām ir DR un ZR vēji. Ja redzat šādu prognozi, tad es neieteiktu braukt un meklēt piedzīvojumus, kuru vienkārši nebūs. Būs sānu vējš, kas nesīs gar krastu straumi un zāli. Cope būs ļoti apgrūtināta, lai neteiktu vairāk.
Ļoti laba versija ir tad, ja jūrā bijusi vētra ar virzienu uz krastu un tad tā manāmi pierimst. Divas dienas pēc trakā pūtiena jābrauc noteikti un bez jebkādiem citiem variantiem. Bute būs pie paša krasta, zāle izmesta tālu kāpās, un viss notiksies. Tas ir tas labākais laiks.
Ar kādām sistēmām strādāsim?
Ir vairāki varianti, ko izmantoju. Ir sistēmas, kas veidotas tikai uz monofilās auklas bāzes, bet ir arī tādas, kas veidotas uz metāla trosīšu versijas. Pirmās ir lētas (veikalos maksā ap 1 – 1,30 latu), bet pārsvarā der vienai sezonai. Vismaz 90 procentu ražojuma ir Ķīnas produkcija, par to laikam gan nav ko īpaši brīnīties, taču uzreiz brīdinu – bieži vien auklas ir savu mūžu noliktavās nostāvējušas, mezglu sējumi nemākulīgi. Ja ir ar metāla pleciņiem, tad tie atduras pret pamatauklas mezgliem un piecirtiena rezultātā pārslīd pāri mezgliem un noslīd līdz pat svinam. Ja sistēma veidota ar plastmasas pleciņiem, tad pēdējiem ir dažāda kvalitāte. Ir tādi, kas liecas, bet nelūst, bet ir arī tādi, kas pie pirmās slodzes sadalās vairākos gabalos. Vēl plastmasas pleciņiem ir niķis šķirties no gala kausējuma paplašinājuma, aiz kura ir piesieta pavadiņa. Tāpēc ej nu sazini, kā ar to kvalitāti ir, bet lēti.
Savukārt sistēmas ar metāla trosītēm un tāda paša materiāla pleciņiem ir daudz drošākas. Nekas neslīd, nekas nevērpjas un netrūkst, ja vien neskaita pašu pavadiņu, taču veikalos maksās trīs reizes dārgāk. Tā nu izvēle katra paša ziņā.
Ko liksim uz āķa?
Negribas būt kretīnam un apsmiet tos interesantos variantus par tēmu «butes ēsmas», bet brīžiem jau aiziet līdz absurdam, kas ir diezgan līdzīgs par ēsmām, kuras domātas vai iedomātas sama ķeršanai. Var jau, protams, pafilozofēt un paeksperimentēt, jo man pašam arī patīk šādas lietas. Iespējams, pēkšņi atklājas arī kaut kas pavisam jauns un negaidīts, taču ēsmu ziņā diez vai kas tuvākajā nākotnē mainīsies. Dažādi vēžveidīgie, gliemji, zivju filejas būs tas īstais variants. Taču pamata pamatā būs un paliks garnele vai reņģes fileja.
Āķi, krāsainas pērlītes, makšķerauklas un kāti
Par šīm tēmām varētu izplūst līdz nopietnas plekstu ķeršanas rokasgrāmatas apjomiem, bet pamatbūtība ir jau «izkosta». Standarta makšķerkāts ir saistīts ar parasto gruntsmakšķeri (ar pēc iespējas tievāku spicīti) vai smago fīderi. Abiem makšķeru tipiem var «piesiet» vidējo testu ap 180 gramiem. Protams, daudz kas atkarīgs no makšķerkāta kvalitātes. Būs taču starpība, vai pirksiet kātu ap 20 latiem vai 50. Tuvajā distancē derēs slotas kāts, bet, lai iemestu kaut nedaudz tālāk un neaprautu no āķiem ēsmas, būs nepieciešams kas kvalitatīvāks.
Makšķerauklas. Nu jau būs trešais gads, kad neizmantoju resnākas par 0,36 milimetriem. Vienkārši neredzu vajadzību. Varu ieteikt ko patiešām labu, un tā ir «Cralusso Carp Ower» – 350 metru uz spoles, ļoti izturīga pret dažādiem zemūdens šķēršļiem, kas, piemēram, jūrā gliemežvāku veidā ir žiletes asumā. Esat mēģinājuši tā vienkārši pieķerties pie akmens, kas noklāts ar tukšiem gliemežvākiem? Es pamēģināju… Bez komentāriem.
Pērlītes. Vienu sezonu esmu bijis pārliecināts par to, bet citu sezonu – jau par ko citu. Tomēr esmu palicis pie versijas, ka jābūt mājas sagatavēm ar dažādām pavadām un pērlīšu sistēmām. Un arī tad īsti nav skaidrības, kas butēm patīk labāk. Katrā gadījumā nakts stundās noteikti sistēmā jābūt fluoriscējošām pērlītēm. Tas ir neapstrīdams fakts. Gaišajā diennakts laikā var variēt ar krāsām, cik uziet, līdz atrodas pareizā versija.
Āķi. 2. un 4. numurs ir tie pareizākie, jo, liekot mazākus, ļoti daudz uz asmens krāsies mazās butītes, kam galīgi nevajadzētu tur atrasties. Es parasti izmantoju zušu āķus ar tikai tiem vien veidotu āķu izliekumu. Tas strādā perfekti, un praktiski katru reizi pēc copes plekste ir uzsēdusies uz āķa.
Bušu cope jau iet pilnā sparā, tāpēc ieskatieties laika prognozēs un uz priekšu – ar tukšiem spaiņiem rokās, pilniem mājās! ◆
