6. septembrī vēlreiz sanāca kopā jūnija plūdos cietušo pagastu padomes priekšsēdētāji – Vija Cīrule no Zaļenieku pagasta, Sandra Viniarska no Svētes, Jānis Verenieks no Vilces.
6. septembrī vēlreiz sanāca kopā jūnija plūdos cietušo pagastu padomes priekšsēdētāji – Vija Cīrule no Zaļenieku pagasta, Sandra Viniarska no Svētes, Jānis Verenieks no Vilces. Jelgavas rajona Padomē, ko pārstāvēja izpilddirektore Mudīte Priede, viņi pārrunāja ar ieilgušo kompensāciju izmaksu saistītās aktualitātes un turpmākās rīcības plānu. Sarunā piedalījās arī lielus zaudējumus guvušā kooperatīva «Svētes kopdarbs» vadītāja Inta Viniarska.
Vai finansu un satiksmes ministri ir atbildējuši uz aicinājumu kaut daļēji kompensēt plūdu radītos zaudējumus?
Mudīte Priede: 5. septembrī saņēmām atbildes vēstuli no Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces (kaut arī vēstuli adresējām Gundaram Bērziņam personīgi). Tajā teikts, ka pamatbudžeta programmai «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» apstiprinātais finansējums ir ierobežots un praktiski izlietots, tādēļ no tās ministrijai nav iespējas kompensēt zaudējumus. Vēl joprojām gaidām savu kārtu uz solīto tikšanos ar finansu ministru.
Mums labvēlīgāks ir satiksmes ministra lēmums – 5,5 tūkstoši latu tiks piešķirti bojāto ceļu remontam.
Kāda ir situācija plūdu skartajās teritorijās?
Sandra Viniarska: Zemniekiem, kas papildus strādā citu algotu darbu, ir vieglāk, taču tiem, kam augkopība ir pamatienākums, klājas grūti, jo īpaši ģimenēm ar bērniem. Cietušie pagastam vaicā pēc īpašuma nodokļa atvieglojumiem, bet mēs to nevaram, jo tas taču ir tiešais nodoklis, tādēļ arī uz mums tiek izgāztas izmisuma dusmas.
Vēlamies kaut kā palīdzēt applūdušās labības īpašniekiem, piemēram, viņu bērniem skolās tiks maksātas brīvpusdienas. Iepriekš katrs bērns uz skolu varēja aiznest kartupeļu maisu, lai pusdienas maksātu tikai 0,20 latu. Diemžēl šogad arī kartupeļu raža ir gaužām slikta.
Vija Cīrule: Lielas problēmas sagādā labības nodošana uzpircējiem. Ja tā ilgi stāvējusi ūdenī, tad graudi nevienam nav vajadzīgi. Arī cukurbiešu audzētājiem nedienas – saknes klāj melnā puve. Daudz plūdos cietuši dārzeņi, kas piemāju saimniecībās auguši gar Svētes upes krastu, nodrošinot saimniekiem iztiku. Lietavas ietekmējušas ikvienu lauku. Nav un nebūs tādas ražas kā citus gadus. Vidēji 4,5 tonnas no hektāra kviešu – tas nav Zemgales cienīgs rādītājs. Daudzi zemnieki jau samierinājušies ar postījumiem un vienkārši cenšas dzīvot.
Inta Viniarska: «Svētes kopdarba» 174 hektāri bija neglābjami applūduši. Ievācām 2,8 tonnas no hektāra kviešu, nespējot sagatavot sēklas materiālu. Nevaru norēķināties ar firmām. Nevēlos žēloties, taču rūgtā realitāte spiež izmisīgi jautāt – kur lai es liekas 400 tonnas rudzu graudu, kurus neviens iepircējs neņem zemā krišanas skaitļa dēļ? Esam ieguvuši vienu trešdaļu no tās ražas, kas bija pērn. Iespējams, kantoris būs jāslēdz. Likteņa ironija – bankrots ar pilnu klēpi graudu.
Jānis Verenieks: Daudzi zemnieki valsts darbu nestrādā, un nu ir radušās problēmas ar kredītu nomaksu. Saimnieki nāk uz pagastu, taujā pēc palīdzības, jo viņi ir tādā kā šokā. Lielie zemnieki vēl kaut kā var izkulties, bet vidējie un mazie krīt izmisumā. Ūdens laukos stāvēja gandrīz mēnesi, tā sekas ir stipri bojāti ceļi, 18,5 hektāri griķu pilnībā noplūduši, divās saimniecībās labība veldrē, arī kartupeļu audzētājiem – «nulles variants». Jāteic gan, ka ceļus jau lielā mērā esam sakārtojuši. Tuvākajā laikā plānoju tikties ar plūdos cietušajiem un pārrunāt, kādu ražu ieguvuši un cik mitri lauki ir pašreiz.
Kāpēc zemkopības ministrs atteicās sniegt finansiālu palīdzību?
M.Priede: Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vairs neesot. Tas gan ir nedaudz apšaubāmi, jo pats ministrs vēstīja, ka no subsīdiju fonda iztērēti tikai 8,5 tūkstoši latu no 40 tūkstošiem. Programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» arī naudas vairs nav.
I.Viniarska: Bet šogad mūsu valstī nekas nav dzirdēts par lieliem negadījumiem lauksaimniecībā! Savukārt pie mums taču bija izsludināta ārkārtas situācija.
V.Cīrule: Nav skaidrs, kā tas var būt, ka visi šīs programmas finansu līdzekļi iztērēti jau pirmajā pusgadā. Atgriežoties pie subsīdiju fonda, vai tas nozīmē, ka, no tā sniedzot kompensāciju mums, citiem lauku saimniekiem no valsts atbalsta maksājuma tiek atņemts?
M.Priede: Nebūt ne. Tas ir atsevišķs fonds «Augkopības nozares riska mazināšana», kas paredzēts daļējas apdrošināšanas segšanai negadījuma skartajās lauku teritorijās, kas ir apdrošinātas. Otru pusi sedz apdrošināšanas kompānijas.
Nav zināms, kāds ir Zemkopības ministrijas budžeta sadalījums, kur līdzekļi ir iztērēti, taču bijis 241 tūkstotis latu neparedzētiem gadījumiem.
S.Viniarska: Satiksmes ministrijā gan atradušies līdzekļi.
M.Priede: Jā, Gorbunova kungs atbalsta šādus (ne-)gadījumus, Satiksmes ministrija domā par savu nozari.
Vai rajona Padome finansiāli atbalstīs plūdos cietušos?
M.Priede: Mums diemžēl nav tiesību grozīt budžetu. Ir paredzēta nauda pedagogiem un ir dotācija no izlīdzināšanas fonda. Nedrīkstam atkāpties no apstiprinātā budžeta izlietojuma.
Vai šā gada sējumus sava pagasta zemniekiem ieteiksiet apdrošināt?
V.Cīrule: Plūdu skarto zonu zemniekus aicināt apdrošināt varu, taču šaubos, vai vairāki to darīs. 20. septembrī lemsim par īpašuma nodokļa atvieglojumiem cietušajām saimniecībām.
J.Verenieks: Ieteicis esmu, bet vai apdrošinās, nezinu.
S.Viniarska: Savu īpašumu apdrošinās tie, kam mājas bija applūdušas. Dažviet viss ēkas pirmais stāvs atradās ūdenī. Mitruma pārpilnās sienas ir jāatjauno.
I.Viniarska: Pašlaik mums jāsēj labība, un noteikti gribēšu apdrošināt laukus 28 hektāru platībā, kur pāri gāja plūdi un bēdīgā pieredze var atkārtoties, bet šaubos, vai kāda apdrošināšanas kompānija būs ar mieru.
Kā jūs vērtējat lauksaimniekiem tuvākās Zemkopības un arī Finansu ministrijas noraidošo attieksmi?
V.Cīrule: Valsts politika nav par zemniekiem, ja vien var kaut kā neatbalstīt plūdos cietušos, tad tā arī dara. Arī mazos saimniekus valdība ir gatava nolīdzināt līdz ar zemi. Cilvēkiem zūd ticība. Daži ir neizpratnē, kam īsti šī situācija ir jārisina. Mēs to saprotam un darīsim visu, kas būs mūsu spēkos. Bet ko lai iesakām zemniekiem, ja pats ministrs ziņo, ka palīdzēt nevar?
Pirms Jāņiem arī Lietuvā bija milzīgas lietusgāzes, bet atšķirībā no mums tur valdība uzreiz steidza palīgā.
I.Viniarska: Ja viņi neatbalsta mūs, mēs neatbalstīsim viņus.
V.Cīrule: Zemkopības ministrijai ir «brīvas rokas», jo arī sabiedriskās organizācijas uzsver, ka mums pašiem jātiek galā.
Par kāda līmeņa lauksaimniecības politiku varam runāt, ja tonna slāpekļa maksā 70 latu, bet tonna kviešu – tikai 50 latu?
Vai, saņemot atteikumus vienu pēc otra, izņemot no Satiksmes ministrijas, nenolaižas rokas?
M.Priede: Nē, noteikti rīkosimies tālāk. Pirmkārt, ar lūgumu palīdzēt rakstīsim vēstuli īpašo uzdevumu ministram, otrkārt, vērsīsimies pie premjerministra ar jautājumu, cik palicis līdzekļu neparedzētiem gadījumiem un kur tie iztērēti. Treškārt, sūtīsim attiecīga satura vēstules visām frakcijām. Pagaidām vēl mūsu neatlaidība ir liela. Jācer, ka tā vainagosies ar panākumiem.
***
Dabas stihijas radīto zaudējumu apkopojums applūdušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Jelgavas rajonā pēc iespējamās iegūstamās peļņas
Pagasts, saimniecību skaits; Pagastā prognozējamie zaudējumi, Ls
Platones, 5 3 260
Zaļenieku, 5 8 400
Svētes, 40 126 500
Vilces, 13 25 301
Pavisam rajonā: Ls 160 201
