Latvijā sākusies nākamās Saeimas vēlēšanu prelūdija.
Latvijā sākusies nākamās Saeimas vēlēšanu prelūdija. Tauta sagaidījusi kārtējo lielo fiestu, grandiozo izrādi, kurā politiķi uznāk, cits spožās, kuplās spalvās tērpies, cits – spīvi ieķēries kaimiņa rotā, lai sabiedrībai par uzjautrinājumu kolēģi pataisītu pliku. Kā arvien teatralizētos pasākumos, arī šajā, kam vārds – «priekšvēlēšanu drudzis» –, komiskais daždien mijas ar traģisko, bezcerīgais ar maģisko un pragmatiskais ar… kļūmīgo.
Pragmatisms izpaužas ikvienas partijas vēlmē par katru cenu iekļūt mūsu valsts politiķu «top 100». Ļoti nopietni un naski uz šo Jēkabielas Gaiziņu kursu uzņēmis arī Einara Repšes iezvanītais «Jaunais laiks» («JL»). Tā ir partija, par kuru pirms neilga laiciņa pat ne Zilā kalna Marta, ne Finks vai pats Nostradams nebūtu uzdrošinājies apgalvot (kā to dara Ventspils Galvgalis), ka tā gaidāmajās vēlēšanās varot dabūt 25 un pat 30 deputātu vietas.
Par «JL» sabiedrībā joprojām valda tikai miglains priekšstats, nekā konkrēta par šo politisko spēku, kas vēl tikai briedina muskuļus, nezina neviens, bet tam jau – «tic».
Lai ticību vairotu, «JL» pirmdien nāca klajā ar savu augstākās izglītības nākotnes vīziju. Tās dominante ir viedoklis, ka augstākā izglītība Latvijā ir katra indivīda «personīga darīšana», valstij tikai jāgarantē studiju kredīta saņemšana, turklāt nav jāmaksā tiem, kas ar labām sekmēm pabeiguši vidusskolu, bet gan jādzēš kredīts tiem, kas ieguvuši augstāko izglītību un ir «valstij vajadzīgi speciālisti noteiktā nozarē». Kuras ir šīs nozares – to (intrigas uzturēšanai?) «JL» neatklāj. Kāda ir speciālistu «vajadzības», «vērtības» mēraukla – arī ne. Laikam jau tādēļ, ka to mūsu valstī nezina neviens. Gadiem ilgi jaunieši vēlas no valdības skaidrus orientierus par perspektīvām nozarēm, par specialitātēm, kas nākotnē būtu noteicošās valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Atbildes nav joprojām. Tāpat kā naudas studiju atbalstam.
Būtu pamatoti cerēt, ka «JL» «spice», kuras priekšgalā ir pieredzējis un veiksmīgs finansists, šo neziņu kliedētu ar pamatotiem argumentiem un naudu, tas ir, efektīvu un izglītību veicinošu studiju kreditēšanas programmu. Tomēr tā vietā Latvijas politisko dīķi saviļņojis tikai pavirši aizsietā maisā iesprostots smilkstošs «kucēns» – jaunās partijas pirmais publiskais mēģinājums iepazīstināt ar saviem uzskatiem.
Varētu pabrīnīties, kādēļ «JL», partija ar lielām ambīcijām un pat mesijas apziņu, savu uznācienu uz politiskās skatuves sākusi nevis ar tautsaimniecisku vai vērienīgu politisku projektu prezentāciju, bet gan ar jau tā piņķerīgās un pagalam neveiksmīgās izglītības nozares revidēšanu. Taču, ņemot vērā to, ka ekonomika mūsu valstī ļoti grodi savīta ar politiku un otrādi, nule kā banku seifos izperētam politiskajam cālim laikam nebūtu prātīgi uzdrošināties jau pirmajā atvēzienā šo Gordija mezglu pārcirst. Ja tas tiktu mēģināts, zvirbulēns pavisam noteikti neizaugtu par ērgli – tam knābi un spārnus aplauztu daudzās jau trekni uzbarojušās lijas. Acīmredzot tādēļ, apzinoties, ka pienācis īstais laiks reāli iesaistīties spēlē, «JL» savu «šaha partiju» iesāka ar tradicionāli «oriģinālo» un vienlaikus nekaitīgo bandinieka gājienu «e2 – e4», tas ir, ar izglītības reformas pieteikumu. Jo, kā zināms, visvieglāk ir dot padomus medicīnā un bērnu audzināšanā. Arī «JL» nespēja no tā atturēties. Tomēr šis «gājiens» izrādījās par nopietnu klupienu. Pretēji gaidītajam izrādījās, ka partija, kas sevi pasludinājusi par tautas labklājības priesteri, paredzējusi veikt pāreju uz maksas augstāko izglītību. Turklāt ciniski paziņodama, ka studenti (pēc kaut kādām acīm neredzamām pazīmēm) tiks dalīti «pumpainajos» un «svītrainajos», kad viņiem (varbūt kādreiz) pienāks iespēja dzēst studiju kredītu. Lai gan pirmdien prezentētā «JL» programmas «izglītības sadaļa», kas saturēja pārāk daudz teikumu vajadzības izteiksmē un pārāk maz izpratnes (piemēram, par to, cik lielu summu valsts pašlaik atvēl viena skolēna izglītošanai), daudzējādā ziņā tikai dublēja valstī jau aizsāktus procesus, viss liecina, ka «JL» censoņu tonis un nekonkrētība šo pirmo kucēnu sekmīgi novilkusi uz grunti.
Lielā fiesta sākusies. Tautu sagaida izklaide gada garumā. Muskuļaini cīkstoņi, ekvilibristi un klauni sacentīsies par maksimāliem efektiem. Iespējams, daudzi spēs apžilbināt vai pat pārliecināt vēlētājus. Taču, lai arī jau pašlaik tiek zīlēts par «JP» iespējām saņemt pat līdz 30 vietām Augstajā Namā, tas diezin vai vairs notiks ar studentu atbalstu. Viņi par izglītības reformu «JL» gaumē ir satriekti un vīlušies, jo zina, ka, piemēram, Somijā tikai pēc tam, kad tur ieviesa bezmaksas augstāko izglītību, ekonomika un iedzīvotāju labklājība piedzīvoja uzplaukumu.
