Saeimas deputāts Jānis Ādamsons intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Atbildes uz lasītāju jautājumiem telefonakcijas laikā
Vakar pēc opozīcijas pieprasījuma tika sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā tika iekļauts jautājums par lauksaimniecības attīstību. Pieprasījumā minēti vairāki likumprojekti, kas steidzami jāpieņem Saeimā un kas objektīvi saistāmi ar izmaiņām budžetā. Lai rastu papildu līdzekļus, nepieciešams kaut kam tos atņemt vai arī skaidri apzināties papildu līdzekļu ieguves avotus. Kādi tie ir?
– Latvijā ir jāmaina nodokļu politika. Tāda, kāda tā ir patlaban, neveicina ražošanas, tai skaitā rūpniecības, lauksaimniecības, attīstību. Nodokļu slogs ražotājiem ir pārāk liels. Man bija interesanti klausīties finansu ministra Gundara Bērziņa uzstāšanos parlamentā, kad viņš aģitēja par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Bet 1996. gadā, kad Andris Šķēle bija Ministru prezidents, tas pats Gundars Bērziņš kopā ar Andri Šķēli «Latvijas ceļa» frakcijā risināja jautājumu par akcīzes nodokļa palielināšanu. Argumentus, kurus izmantoju pirms pieciem gadiem, tagad lieto tas pats cilvēks, kas kategoriski pret tiem iebilda.
Mūsu valstī ir unikāli kontrabandas apjomi. Gadā tie ir miljoniem dolāru. Tā ir milzīga naudas summa, ko, valstij efektīvāk strādājot, varētu izmantot, piemēram, lauksaimniecības attīstībai. Kā var būt, ka Latvijā degvielu ievedam mazāk nekā patērējam?!
1993. gadā ir pieņemts un vēl darbojas satiksmes ministra parakstīts rīkojums par neparedzētiem zaudējumiem degvielas transportēšanā. Šie neparedzētie zaudējumi Krievijā ir 0,2%,
ASV – 0,19%, bet Latvijā – 2%! Mēs esam unikāla valsts. Ko tas nozīmē? Ienāk Latvijas teritorijā viens ešelons ar degvielu, 50 cisternu. Tikko kā vilciena sastāvs šķērso robežu, viena cisterna izkūp, tās nav. Šie zaudējumi kādam nes milzīgu peļņu.
Opozīcija prasa līdz 15. augustam iesniegt Saeimā lauksaimniecības attīstības ģenerālo koncepciju… Par šādas koncepcijas nepieciešamību tiek runāts gadu no gada. Varbūt LSDSP tā jau izstrādāta?
– Mūsu nostādnes lauksaimniecībā ir skaidri izklāstītas LSDSP programmā. Atsevišķas koncepcijas gan nav, taču mūsu partijā ir daudz kompetentu cilvēku, kas varētu piedalīties tās izstrādāšanā.
Vai jūs pieļaujat, ka sociāldemokrāti atsevišķās pašvaldībās vēlēšanās varētu startēt vienā sarakstā ar tām partijām, kuras Saeimā pārstāv «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā»?
– Nē, mēs viennozīmīgi uz pašvaldību vēlēšanām iesim ar atsevišķu sarakstu. Taču, ja runājam par periodu pēc vēlēšanām, nekad, arī kā partijas priekšsēdētājs, neesmu ierobežojis vietējo deputātu izvēli, ar ko sadarboties un ar ko veidot frakcijas. Bieži vien partijas nosaukums un atsevišķu deputātu darbība neatbilst tam, ko par viņiem deklarē un ko viņi paši ir deklarējuši. It sevišķi tas attiecas uz pašvaldību pirmsvēlēšanu programmām, kas ir diezgan pakārtotas vietējām problēmām. Reālo darbību bieži vien nosaka ievēlētās personības. Ja cilvēks ir saimniecisks un godīgs, viņš var balotēties no jebkuras partijas un vēlētāju atbalsts viņam būs nodrošināts.
Tas nozīmē, ka sociāldemokrātu sarakstā varētu tikt iekļauti atsevišķi cilvēki no Tautas saskaņas partijas, sociālistiem utt.
– Teorētiski tas ir iespējams, bet šaubos, ka tā būs. Mana pārliecība: cilvēkam, kas startē no mūsu saraksta, ir jābūt mūsu partijā.
Vēl nesen tika prognozēta LSDSP un Latvijas Demokrātiskās partijas (LDP) tuvināšanās, neizslēdzot abu partiju saplūšanu. Tagad LDP līderi bilst, ka sociāldemokrāti ir kļuvuši piesardzīgi, jo LDP ir pārāk liels intelektuālais potenciāls. Vai LSDSP ir problēmas ar intelektuālo potenciālu?
– Nedomāju, ka mums šajā ziņā ir problēmas. Apvienošanās bija iespējama pagājušā gada beigās. Runa bija par to, ka daļa labāko cilvēku no kādreizējā «Saimnieka» nāktu pie mums kā vesela komanda. Bet daudz cilvēku pie mums jau ir iestājušies individuāli. Galvenā problēma ir tā, ka mūsu partijas biedri un arī vēlētāji nevar aizmirst, ka «Saimnieks» atradās vadībā un no tā daudzējādā ziņā bija atkarīgs viens otrs lēmums, kas nav nācis par labu mūsu valstij.
