«Augļu un ogu cenas šogad noteikti nav zemākas, bet gan pretēji – par apmēram pieciem procentiem augstākas nekā pērn, jo ogas gatavojas pārāk strauji un ir zināmi zudumi, tās nolasot,» saka Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un Līvbērzes pagasta krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.
– Patlaban ir ogu sezonas kulminācija, bet kā šogad ir ar ierastajiem konkurentiem – poļu produkciju?
Šogad ir ļoti interesanta situācija. Novērojumi liecina, ka šajā sezonā Latvijas tirgos nav ogu pieplūduma no Polijas, kas vienmēr iepriekš bijis bīstamākais konkurents vietējiem ogu audzētājiem. Līdz ar to tirgos dominē vietējās zemenes, avenes, upenes un citas ogas. Mums ir neoficiāla informācija, ka beidzot ir «atvēries» Krievijas tirgus. Eiropas lauksaimniekiem tas teorētiski gan it kā vienmēr bijis atvērts, tomēr kopš 2011. gada, kad izraisījās e-coli baktērijas skandāls, Krievijas tirgus dārzeņu un augļu vai ogu audzētājiem praktiski bija slēgts. Patlaban situācija mainījusies. Krievijā ir milzīgs pieprasījums pēc svaigām ogām, un poļi savas sūtot uz Maskavu, kur tām ir ļoti labs noiets. Cena visai augsta – Polijā uzpircēji ogas iepērk vidēji par trim latiem kilogramā, bet Krievijā tās var pārdot vismaz par astoņiem latiem un vairāk. Līdz ar to poļiem nav izdevīgi ogas vest uz Latviju, kur cena nepārsniedz trīs četrus latus par kilogramu.- Vai tas nozīmē, ka arī Latvijas audzētāji izmantos šo izdevību?Jā, tieši patlaban kārtoju attiecīgo dokumentāciju saistībā ar krūmmelleņu iepirkumu. Asociācijā vērsās vairāki interesenti no Krievijas, kuri vēlas iepirkt Latvijā audzētās krūmmellenes. Patlaban sadarbība ir pašā sākumā, vēl arī nezinām par apjomiem. Katrā ziņā interese no Krievijas ir ļoti liela, tā ka katram audzētājam jāapsver iespēja, vai ogas nodot pārstrādātājiem, pārdot pašiem tirgū vai arī paplašināties, lai izvērstu eksportu.
– Kā šogad vērtējat ogu un augļu ražu?
Ogu raža nebūs tik liela, kā cerējām. Gada sākumā situācija izskatījās ļoti laba. Ziema bija pietiekami silta, tomēr garais un aukstais pavasaris augļkopjiem radīja bažas, kas vēlāk izrādījās pamatotas. Sākot ar jūniju, viss notika ļoti strauji, it kā daba gribētu «iedzīt» nokavēto. Zemenes bija divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, avenes gatavojās pāris nedēļu ātrāk, arī upenes gandrīz vai birst nost, uz beigām iet arī meža mellenes, kuru, starp citu, šogad ir ļoti maz. Jau pagājušajā nedēļā sākām nolasīt krūmmellenes, ko parasti darījām ne agrāk par 27. jūliju. Krūmmelleņu ražas ir ļoti atšķirīgas dažādās saimniecībās. Parasti no viena krūma var nolasīt četrus kilogramus ogu, un patlaban izskatās, ka arī šajā sezonā varētu būt šis daudzums, varbūt nedaudz vairāk.Visas ogas, izņemot dzērvenes, ir gatavas agrāk nekā parasti un turklāt visas vienlaicīgi, līdz ar to šīs sezonas specifika – liels ogu apjoms nepierasti īsā laikā. Kopumā ogas nav arī tik lielas kā pērn, jo bija pārāk daudz mitruma, attīstība kavējās, savukārt vēlāk vairākas nedēļas bija ļoti karsts.Āboliem un bumbieriem tukšais gads šogad noteikti nebūs – ābeles ir pilnas gan mazdārziņos, gan komercdārzos. Tiesa, lielā karstuma dēļ āboli sākuši birt, tomēr zināma daļa aizmetušos augļu vienmēr nobirst, savukārt lielākie paliek. Tā ka šogad būs laba raža. ◆
Augļudārzu platības
Pēc Augļkopju asociācijas datiem, Latvijā ir vairāk nekā 7000 hektāru komercdārzu. Līdera pozīcija ir ābeļdārziem ar 1777 hektāru platību. Mazāk aizņem citi augļu koki – bumbieres – 140, ķirši – 102, plūmes – 105 hektārus.
Ogulāju kopējā platība ir vairāk nekā 1936 hektāri. Pirmajā vietā platības ziņā ir upenes – 542 hektāri –, nākamās ir zemenes – 342 hektāri. Pārējie ogulāju stādījumi – avenes aizņem 228 hektārus, mellenes – 141, dzērvenes – 103,6, jāņogas – 69, krūmcidonijas – 65, kazenes – piecus un ērkšķogas – 1,5 hektārus. Pārējie ogulāji plešas 440 hektāros, tomēr audzētāji nav uzrādījuši tajos audzējamo kultūru.
