Pagājis mēnesis, kopš Jelgavas pašā centrā palieņu pļavās Pils salā dzīvo savvaļas zirgi – «Konik Polski». Sešpadsmit dzīvnieku bars pie mums atceļojis no Nīderlandes. Speciālisti uzskata, ka zirgi lieliski iedzīvojušies.
Pagājis mēnesis, kopš Jelgavas pašā centrā palieņu pļavās Pils salā dzīvo savvaļas zirgi – “Konik Polski”. Sešpadsmit dzīvnieku bars pie mums atceļojis no Nīderlandes. Speciālisti uzskata, ka zirgi lieliski iedzīvojušies.
Augusta beigās “Ziņas” aprakstīja, kādu ceļu speciāli ierīkotā treilerā no Nīderlandes uz Jelgavu mērojis sešpadsmit savvaļas zirgu bars. Visi dzīvnieki, kā atzina eksperti, vairāk nekā diennakti ilgo braucienu pārcietuši lieliski. Brīdi uzkavējušies atvērtajās treilera durvīs, acīmredzot, lai pārlūkotu jauno mājvietu, zirdziņi braši devās pļavās un uzreiz ķērās pie ēšanas. Toreiz, augusta beigās, Jans van der Vēns, kas Latvijā pārstāv Nīderlandes organizāciju ARK (mītneszemē nodarbojas ar vides aizsardzības projektiem) mums skaidroja, ka savvaļas zirgi jeb tarpāni ceļojumu pārcietuši pārsteidzoši labi. Viņš arī uzsvēra, ka teritorija Pils salā pirms dzīvnieku izlaišanas rūpīgi pārbaudīta un novērtēta tās piemērotība. Barības bāze zirgiem tur ir lieliska, un tiek lēsts, ka tās pietiktu vismaz divtik lielākam ganāmpulkam. Jelgavā atrasts entuziasts – LLU Meža fakultātes absolvents Einārs Nordmanis, kurš uzņēmies ikdienas uzraudzību un rūpes par jaunajiem salas iemītniekiem.
Par zirdziņiem Pils salā jau paspējuši papriecāties daudzi jelgavnieki un pilsētas viesi. Tajā pašā laikā “Ziņas” saņēmušas vairāku satrauktu laikraksta lasītāju jautājumus, vai tomēr savvaļas zirgiem no Nīderlandes Latvijas klimats ir piemērots un vai viņi maz sagaidīs nākamo pavasari. Lūk, viena no vēstulēm. “Nolemtie! Gribas izsaukties ar sašutumu, kāds nožēlojams liktenis gaidīs tos sešpadsmit nabaga zirdziņus, kas nesen izmitināti Pils salā. Vai tas ir prāta darbs – viņus turēt zem klajas debess, kur nav vietas aizsargāties, it īpaši aukstā ziemā. Meža dzīvnieki – brieži un stirnas –, protams, izdzīvo arī tad, jo nav zem klajas debess, ir koki, kas pasargā gan no lietus, gan sniega. Par kādu “omulību” zirdziņiem iespējams saukt šos apstākļus? Ziemā viņi apsnigs, apledos un būs nolemti lēnai bojāejai. To, kas šo avantūru izdomāja, var dēvēt par cilvēku bez dvēseles. Vēl nav zināms, kāda šogad būs ziema, jo Nīderlandi nevar salīdzināt ar Latviju. Līdz pavasarim no viņiem maz kas paliks pāri,” raksta pensionārs J.Strods.
Pēc skaidrojuma, vai “Konik Polski” sagatavots Latvijas mainīgajiem apstākļiem, devāmies pie Jana van der Vēna. Viņš pēc izglītības ir biologs un ar savvaļas zirgiem noņemas kopš deviņdesmito gadu sākuma. Jans, starp citu, bija tas, ar kura gādību 1999. gadā pirmie tarpani no Nīderlandes apmetās uz dzīvi Liepājas rajonā Papes ezera krastos. “Gadu laikā šādi zirgi Latvijā nomitināti teju divdesmit vietās, kur biotops ir līdzīgs kā Pils salā. Kopš selekcijas rezultātā atjaunota “Konik Polski” populācija, šie zirgi Latvijai līdzīgos apstākļos mitinās arī Polijā un kaimiņvalstīs. Pat pierādījies, ka zem jumta, siltinātā mītnē, viņi sāk nīkuļot,” skaidro speciālists. Savvaļas zirgi ir bara dzīvnieki ar ļoti attīstītu sociālo hierarhiju. Pils salā izlaistie nākuši no Reinas upes lejteces, kas, līdzīgi kā pie mums, atrodas pilsētas robežās.
Jau pašlaik sešpadsmit dzīvnieku bars sadalījies divās daļās. Lielākās – divpadsmit zirgu – kodolu veido ērzelis un ķēve spēka gados. Tajā ir vēl dažas ķēves un kumeļi. Šī “kompānija” galvenokārt uzturas salas vidus un ziemeļu daļā. Savukārt trīs divgadīgi ērzeļi un tikpat veca ķēve pārsvarā mājo tuvāk pilij. Kā novērojis E.Nordmanis, zirgi barības ziņā nav īpaši izvēlīgi.
Izrādās, sals savvaļas zirgiem nav bīstams. Daudz nepatīkamāk, ja ilgstoši ir slapji nokrišņi, kas samērcē dzīvnieku spalvu. Tikko tā izžūst, kažoks lieliski saglabā siltumu pat ievērojamos grādos zem nulles. Tā kā dzīvnieki pirms tam mitinājušies līdzīgos apstākļos – pilsētā, un to teritorija bijusi atdalīta ar upi –, speciālisti uzskata, ka nav pamata domāt, ka zirgi varētu mēģināt peldus pamest salu. Līdz šim zirgi ne reizi savu apdzīvoto teritoriju nav pametuši, šķērsojot upi pa ledu. “Katram gadījumam salas augstākajā vietā netālu no pils pašlaik ierīkojam nožogotu vietu, kur dzīvniekus nomitināt pēkšņu plūdu gadījumā. Uz turieni viņus pārvietosim, ja būs mēģinājums pamest salu pa ledu,” klāsta Einārs. Ziemā dzīvniekus līdz šim Latvijā nav bijis vajadzības piebarot. Lai arī viņi mitinās blakus cilvēkiem, tie tomēr ir savvaļas dzīvnieki, kas raduši ēdamo atrast paši. Varbūt būtu nepieciešams piebarot, ja salu klātu ļoti bieza sniega kārta ar sērsnu, kurai zirgi ar spēcīgajiem nagiem nespētu tikt cauri.
Kā sadzīvo salas apmeklētāji un savvaļas zirgi? Einārs stāsta, ka mēneša laikā nopietnu konfliktsituāciju nav bijis. Viņš uzsver, ka Pils salas daļa, kur mitinās dzīvnieki, nav slēgta apmeklētājiem. Vien jāievēro daži noteikumi – pārvietoties kājām tikai pa takām un neiet zirgiem tuvāk par 25 metriem, nekādā gadījumā nemēģināt tos barot. Ja ņemat līdzi suni, tam obligāti jābūt pie pavadas. Pirms nedēļas nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi kāda jauniešu kompānija jautrā prātā, kas “krutā” džipā, neievērojot aizlieguma zīmes, mēģinājuši taranēt nožogojumu. Starp citu, salu tagad daudz biežāk apmeklē policijas patruļas, un noteikumu pārkāpēji var iekulties pamatīgās nepatikšanās.
Pils sala, kur mitinās savvaļas zirgi, ir Eiropas mēroga unikāla teritorija. Tajā palieņu pļavās aug aizsargājamie augi un ligzdo vairāku retu sugu putni. Tā kā pļavas pēdējās desmitgadēs netika noganītas un pļautas, tās sāka pārņemt krūmāji, kas savukārt neļauj tur ligzdot spārnaiņiem, kam tīk atklātas vietas. Tagad palieņu pļavas no aizaugšanas palīdzēs glābt “Konik Polski”. E.Nordmanis uzsver, ka ar laiku būs iespējams šajā vietā organizēt skolēnu bioloģijas stundas. Interesenti jau tagad var viņu sameklēt pa tālruni 29841851. Einārs noteikti neatteiks.
