Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns aizvadītajā nedēļā aicināja Covid-19 krīzes vadību nodot ekspertiem no bruņotajiem spēkiem, norādot, ka politiķiem savstarpējās konkurences dēļ ir grūti pieņemt lēmumus. Kā labu šādas prakses piemēru Bordāns minēja Portugāli, taču tur armijas eksperti vadīja nevis krīzi, bet tikai vakcinācijas projektu un politisku lēmumu pieņemšanu nepārņēma.
Par kādu lēmumu atdošanu armijas ekspertiem Bordāns runāja?
Bordāna ideja par krīzes vadības nodošanu militāriem ekspertiem publiski izskanēja 18. oktobrī pēc Krīzes vadības padomes sēdes, kurā tika lemts noteikt Latvijā “lokdaunu” jeb mājsēdi. Pēc tās TVNET žurnāliste uzdeva ministram jautājumu, vai krīzes vadības nodošana armijas ekspertiem nebūtu uzskatāma par valdības izvairīšanos no atbildības. Bordāns atbildēja: “Nevis izvairīties no atbildības, bet nodot krīzes vadību… attālināt no politisku jautājumu risināšanas. Valdība sastāv no ministriem, politiskiem spēkiem, mums ir parlamentārā demokrātija. Mums lielāko lomu spēlē parlaments, kurš spēj ietekmēt brīžam pat apturēt kritiski svarīgus lēmumus aiz politiskiem apsvērumiem. Nododot krīzes vadību labi sagatavotiem speciālistiem, kādi, manā ieskatā, noteikti ir mūsu bruņotajos spēkos, mēs radītu gan efektīvāku lēmumu izstrādāšanas, gan lēmumu pieņemšanas procesu, jo tas būtu attālināts no politiskiem procesiem.”
Kā “vienu ļoti spilgtu piemēru” viņš minēja Saeimas nespēju šovasar pieņemt valdībā sagatavoto lēmumu par pienākumu noteiktu profesiju pārstāvjiem vakcinēties pret Covid-19. Ministrs sacīja, ka to apturēja politiķi Saeimā un pakļāvās arī ministri valdībā, taču pašlaik – stipri vēlāk – šīs normas tiek iekļautas normatīvajos aktos. “Te arī ir tas viens no piemēriem, kāpēc radās mans priekšlikums,” sacīja Bordāns.
Vai Portugālē krīzi vadīja bruņoto spēku eksperts?
JKP Bordāna ideju izplatīja arī preses relīzē. Tajā teikts: “Portugālē šis pierādījis savu efektivitāti. Mums no Portugāles ir ko pamācīties.”
Portugālē militārais eksperts vadīja nevis visu Covid-19 krīzi, bet tikai vakcinācijas projektu. Šā gada sākumā Portugālē bija spējš Covid-19 saslimstības vilnis ar daudz bojāgājušajiem. Sākoties vakcinācijai, atklājās, ka vairāki desmiti cilvēku vakcīnu saņēmuši bez rindas. Skandāla dēļ no amata atkāpās par vakcinācijas projekta vadību atbildīgais Portugāles Veselības ministrijas valsts sekretārs, un šie pienākumi tika uzticēti bruņoto spēku viceadmirālim Guve el Melo. Viņš jau iepriekš strādāja vakcinācijas komandā un bija atbildīgs par vakcīnu loģistiku, kas Portugālē jau līdz tam bija uzticēta armijai.
Dažādi mediji norāda, ka viceadmirāļa vadībā vakcinācija Portugālē noritējusi ļoti veiksmīgi. Pašlaik Portugālē pret Covid-19 vakcinējušies 98% no cilvēkiem, kas vakcīnu drīkst saņemt, un valsts šajā ziņā ir pasaules līdere. Tāpat kā Latvijā Portugālē vakcinē no 12 gadu vecuma. El Melo medijos un citur sabiedrībā vienmēr esot bijis redzams militārajā formastērpā. Plānošanā viņš iesaistījis arī citus armijas speciālistus, bet centru darbībā un loģistikā – ierindas karavīrus.
Taču eksperti norāda, ka tik daudzi Portugālē ātri vakcinēti ne tikai prasmīgas procesa organizēšanas dēļ. Ne mazāk būtisks ir fakts, ka valstī tikpat kā neesot vakcīnu apšaubītāju. Līdz šim Portugāle bijusi starp Eiropas līderiem potēšanā arī pret citām slimībām. Piemēram, pret sezonālo gripu 2017. gadā tur vakcinēts 61% senioru vecumā virs 65 gadiem (Latvijā 2019. gadā 12%), liecina OECD apkopotie dati.
Tā kā vakcinācija noritējusi veiksmīgi, šā gada septembra beigās viceadmirālis darbu projekta vadībā beidzis.
Bordāns: Nebiju domājis, ka jāuztic politiski lēmumi
Lai gan iepriekš tieslietu ministrs kā piemēru minēja lēmumu par obligātu vakcinēšanos noteiktām grupām, tagad viņš “Re:Check” teic, ka nebija domājis politisku lēmumu nodošanu armijas pārstāvjiem, lai gan “pie mums bieži vien par politisku lēmumu nosauc to, kas tāds nav”. Viņš norāda, ka, iespējams, nepareizi saprasts, jo neesot bijis iespējas savu priekšlikumu publiski izklāstīt plašāk. Viņa ideja esot bijusi politiķiem “pielikt klāt vai starp viņu lēmumiem” labus speciālistus, kas prot vadīt krīzi un ir prasmīgi, piemēram, komunikācijā un loģistikā. “Bija domāts atrast ekspertus, tā kā tādu krīzes vadības štābu, kas ir labs Ministru prezidentam. Jo atbildīgs jau par visu ir Ministru prezidents, un viņam ir vajadzīgs šis krīzes vadības štābs.” Tāpat viņš norāda – runa nebūtu par pašlaik dienestā esošu armijas pārstāvi, bet gan par cilvēku, kas dienējis iepriekš vai uz laiku dienestu pārtraucis.
Bordāns stāsta, ka šādu ideju pirmoreiz piedāvājis jau pērnā gada nogalē. Ne toreiz, ne tagad priekšlikums atbalstu neesot guvis, tāpēc to izvērst vairs neesot pamata. “Priekšlikums ir noņemts no dienaskārtības. Neviens to nerealizēs, jo visiem gribas būt uz tribīnes un galvenajiem lēmumu pieņēmējiem, nedomājot, vai viņi ir spējīgi uz to vai nav. Tā ka turpinās politiķi pieņemt lēmumus – viss turpināsies līdz tam, kad visi būs izslimojuši. Un var norakt normālus priekšlikumus ar to, ka militāro diktatūru kāds vēloties ieviest,” sacīja ministrs.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz recheck@rebaltica.com.
