Pavasarī daudzi sāk plānot atvaļinājumu, un par ceļojumu gala mērķi bieži tiek izraudzītas eksotiskas zemes. Diemžēl cilvēki piemirst par tik svarīgu lietu kā vakcinēšanos pret dažādām infekcijas slimībām.
Pavasarī daudzi sāk plānot atvaļinājumu, un par ceļojumu gala mērķi bieži tiek izraudzītas eksotiskas zemes. Diemžēl cilvēki piemirst par tik svarīgu lietu kā vakcinēšanos pret dažādām infekcijas slimībām.
“Šajā gadā ļoti daudzi brauc uz Āfriku, Indiju, arī lielas grupas un pat ar ļoti maziem bērniem. Viena ģimene devās īstenot garīgās studijas kādā Indijas ciematā, viņiem līdzi brauca gadu un divus mēnešus vecs bērns,” stāsta Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemioloģe Natālija Biknēvica. Viņa novērojusi, ka ceļojumu aģentūras vairāk mudina klientus painteresēties SVA par nepieciešamajām vakcīnām pirms brauciena, kā arī infekciju riskiem. “Kādreiz cilvēki galvenokārt nāca dienu pirms izbraukšanas, tagad interesējas laikus – vismaz mēnesis iepriekš,” uzsver ārste.
Epidemioloģe iesaka vakcinēties pret sevišķi bīstamām infekcijām, ja tās izplatītas valstīs, ko plānots apceļot. Noteikti sevi jāaizsargā pret dzelteno drudzi, holēru, vēdertīfu. Pret malāriju potes vēl neesot, tādējādi profilaksei nepieciešams lietot medikamentus, kā arī papildus gādāt par insektu atbaidīšanu.
“Mednieku grupa, kas brauca uz Āfriku, vēlāk stāstīja, ka mūsu repelenti turienes odus neatbaida. Dažreiz pat veidojas pretējs efekts. Arī amerikāņi, kuri piedalījušies medībās Latvijā, atzīst, ka viņu līdzekļi ir bezspēcīgi pret mūsu insektiem,” zina teikt N.Biknēvica. Tāpēc pretodu līdzekļus labāk iegādāties konkrētajā valstī.
Trešās pasaules valstīs biežāk sastopamā infekcija ir tā sauktā “netīro roku slimība” jeb A hepatīts.
“Ar šo vīrusa infekciju, kas izraisa aknu iekaisumu, drudzi, dzelti un uz nedēļām vai pat mēnešiem piekaļ cilvēku gultai, viegli iespējams inficēties populārajos Ēģiptes un Turcijas kūrortos,” brīdina Vakcinācijas dienesta ārste Gunta Paukšēna. Arī statistika apliecinot paradoksu, ka visbiežāk ceļotāji ar A hepatītu saslimst tieši kūrortos un augstas klases viesnīcās. SVA dati atklāj, ka Latvijā pērn konstatētie 47 A hepatīta saslimšanas gadījumi pārsvarā mūsu valstī ieceļojuši.
Inficēties ar šo lipīgo kaiti var ar piesārņotu ēdienu vai ūdeni, piemēram, no ledus gabaliņiem kokteilī, jūras gliemenēm vai saldējuma. Arī peldoties netīrās ūdenstilpēs vai saskarsmē ar inficētu cilvēku. Slimības pirmās pazīmes ir vājums, nogurums, apetītes zudums, nespēks, temperatūra, pamazām rodas dzelte. Labākais veids, kā sevi pasargāt no A hepatīta, ir vakcinācija, ko veic no divu gadu vecuma. Kurss ietver divas injekcijas ar sešu līdz 12 mēnešu intervālu. Jāpotējas vismaz divas nedēļas pirms ceļojuma. Taču nebūs nokavēts, ja pirmā pote tiks saņemta arī dažas dienas pirms brauciena.
Imunitātes nodrošināšanai tiek piedāvāta arī kombinētā A un B hepatīta vakcīna. B hepatīts tiek pārnēsāts ar asinīm un ķermeņa šķidrumiem un ir 100 reizes lipīgāks par HIV. Visbiežāk inficējas dzimumceļā, bet infekcijas draudi ir arī zobārsta, manikīra, pīrsinga vai tetovēšanas kabinetā, ja netiek nodrošināta pietiekama instrumentu sterilizācija. Atveseļošanās process no šīs smagās aknu slimības var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem. Sarežģītākos gadījumos sekas ir hronisks aknu iekaisums, ko pavada diēta un dažādi ierobežojumi visa mūža garumā. Jo agrāk inficējas ar B hepatītu, jo lielāka varbūtība kļūt par hronisku tā nēsātāju, kas saistās ar augstu aknu cirozes risku. Novērtējot bīstamību, kopš 1997. gada vakcīnu pret B hepatītu jaundzimušajiem apmaksā valsts. Tā ir pirmā pote, ko bērns saņem jau 12 stundu vecumā.
